Līdz brīdim, kad jānodod tipogrāfijā drukāšanai «Ziņas», nebija zināms, kāds būs Saeimas deputātu balsojums par deleģējumu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.
Līdz brīdim, kad jānodod tipogrāfijā drukāšanai “Ziņas”, nebija zināms, kāds būs Saeimas deputātu balsojums par deleģējumu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Zināms vienīgi, ka runā deputātiem Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteica priekšlikumu būt tai augstajai amatpersonai, kura robežlīgumu parakstītu kopīgi ar kaimiņvalsts prezidentu Vladimiru Putinu. Zināms arī, ka, pirms sākt debates, deputāti lēma par deleģējuma likumprojekta steidzamu izskatīšanu tikai divos lasījumos. Tas nozīmē – ja gūs balsu vairākumu pirmajā, to varētu apstiprināt jau 8. februārī. Teorētiski šāda steidzamība nedod iespēju prezidentei likumu nodot vēlreizējai izskatīšanai Saeimā. Tam gan ir tikai teorētiska nozīme, jo viņa pati ir dedzīga robežlīguma parakstīšanas piekritēja.
Vakar, uzstājoties deputātu priekšā, ārlietu ministrs Artis Pabriks pauda gandarījumu, ka beidzot pienākusi diena, kad parlamentā un sabiedrībā tiekot aktīvi diskutēts par kādu svarīgu jautājumu. Jauki dzirdēt šādu ministra atziņu. Vien gandarījuma paudējam, bijušajiem un pašreizējiem parlamentāriešiem un visiem, kas sevi pieskaita politiķu cunftei, gribētos teikt kādu biezu vārdu – būtu labāk šoreiz izmantojuši brīdi un paklusējuši. Faktiski visas partijas un politiķi robežlīguma ar Krieviju jautājumu un bijušo Latvijas teritoriju – Abreni – izmantojuši un staipījuši uz vienu un otru pusi, kā vien attiecīgajā brīdī bijis politiski (varbūt arī ekonomiski?) izdevīgi. Divi kaismīgākie šābrīža aizstāvji – premjers un ārlietu ministrs – pirms diviem gadiem, domājams, gaidāmo Saeimas vēlēšanu iespaidā, izgāza tā parakstīšanu, paužot pilnīgi pretējus viedokļus. Kaismīgākie tēvzemes nepārdevēji “tēvzemieši” nevar izlikties par nezinīšiem, kad viņu pārstāvētā premjerministra valdība izstrādāja robežlīgumu. “Jaunais laiks”, kas tagad ir līguma parakstīšanas aktīvākie kritiķi un analizētāji, visu šo laiku klusēja kā mēli norijuši kopā ar saviem argumentiem. Acīmredzot taupīja tos, lai kāds cits nepārķer viņu idejas. Savukārt ZZS un LPP tā īsti nav pamatojuši savu viedokli. Atkarībā no momenta prasībām skanējuši vārdi par reālpolitiku, labām kaimiņattiecībām, tēvzemes neatdošanu un tā tālāk.
Lai kāds ir vakardienas Saeimas deputātu balsojums, tas nedod atbildi – kas mums ir Latvija, Abrene, neatkarība un cena, ko esam gatavi par to visu maksāt. Laikam būs jāgaida līdz nākamajai reizei.