Jelgavas Valsts ģimnāzijā viesojās Francijas kultūras centra Izglītības atašejs Pjērs Barts, lai veicinātu pašreizējās un meklētu jaunas sadarbības iespējas, popularizējot franču valodu un kultūru.
Jelgavas Valsts ģimnāzijā viesojās Francijas kultūras centra Izglītības atašejs Pjērs Barts, lai veicinātu pašreizējās un meklētu jaunas sadarbības iespējas, popularizējot franču valodu un kultūru.
Sadarbība ar Franciju skolai sākās pēc tam, kad mācību iestādē viesojās Parīzes priekšpilsētas Rueilas pašvaldības vadītāja vietnieks Denis Gabriēls, stāsta direktore Ināra Daščinska. Pēc vizītes Gabriēla kungs sazinājies gan ar Rišeljē skolu Francijā, gan Izglītības atašeju P.Bartu, lai turpinātu iesākto sadraudzību.
Francijas kultūras centra Izglītības atašejs un Valsts ģimnāzijas direktore pārrunāja skolēnu apmaiņas programmas iespējas un piedalīšanos vairākos kultūras projektos. “Mēs apzināmies, ka franču valoda kā svešvaloda Latvijā nav iecienītākā, tāpēc vēlamies to popularizēt,” pauž P.Barts.
Pavasarī Jelgavā gatavi ierasties 22 Rišeljē skolas audzēkņi, lai nedēļu dzīvotu skolēnu ģimenēs, iepazītu mācību procesu un apskatītu Latviju. Aicinājumu ciemoties Francijā saņēmuši arī ģimnāzisti. Taču līdz tam jāatrisina finansiālas problēmas, jo ne visi var samaksāt ceļa izdevumus, atzīst I.Daščinska. Tikšanās dalībnieki vienojās kopīgi meklēt atbalstu, kas šo problēmu kaut daļēji atrisinātu.
Iecerētos kultūras pasākumus direktore solīja kuplināt ar skolas pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem, bet praktisku atbalstu mācību procesā varētu sniegt Anabella Pallete, kas franču valodu pasniedz arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Jelgavas Valsts ģimnāzijā franču valodu var apgūt jau trešo gadu. 11.c klasē tā iekļauta mācību programmā, bet pārējie ar šo valodu var iepazīties fakultatīvi. Iespēju izmanto vairāk nekā 50 audzēkņu. Skolotāja Dina Samoiļenko stāsta, ka sākumā gribētāju skaits bijis krietni lielāks, taču, kad jāmācās, daudziem iedvesma pazudusi. Liene Veršūne, Alise Česone un Jūlija Terjuhana gan ir no tiem, kas franču valodu mācās un negrasās iesākto pamest. Meitenes atzīst, ka valoda nav viegla, bet interesanta, kas nākotnē var lieti noderēt, gan mācoties un strādājot ārvalstīs, gan bagātinot savu CV.
