Saskarsmes konsultante Anita Rošāne: Pašapziņas un pašvērtējuma sākums meklējams bērnībā.
Saskarsmes konsultante Anita Rošāne:
Pašapziņas un pašvērtējuma sākums meklējams bērnībā. Mazulim līdz divu gadu vecumam pašapziņa vēl nepiemīt – viņš sevi neatpazīst ne spogulī, ne fotogrāfijās. Savukārt vēlāk situācija strauji mainās. Kurš gan no vecākiem neatceras bērna pirmās pašapziņas izpausmes, kad aptuveni divu gadu vecumā mazulis iemācās izrunāt vārdu “es”! Vēlāk viņš jau saka “es pats”, un tieši tas signalizē par pašapziņas procesa sākumu.
Krasas pārmaiņas notiek pusaudžu vecumā, un tieši tīņu posmam raksturīgas nozīmīgākās personības izmaiņas, turklāt kā fizaiskas, tā garīgas. Pašapziņas attīstības tendence saglabājas arī vēlāk, kad pusaudzis kļūst pieaugušais.
Pozitīvs pašvērtējums ir cieši saistīts ar pašapziņu, jo jēdziens “pašcieņa” raksturo cilvēka attieksmi pret sevi. Ikviens no mums sevi nemitīgi salīdzina ar citiem un izdara secinājumus. Jāteic gan, ka pašvērtējums mēdz būt gan paaugstināts, gan pazemināts, un sarežģījumi var rasties abos gadījumos.
Tādēļ jo īpaši svarīga loma šajā ziņā ir vecākiem. Nedrīkst aizmirst, ka bērna domas par sevi sākotnēji veidojas, pamatojoties uz citu viedokli par viņu. Lai bērns izaugtu pārliecināts par savu personību, vecākiem vajadzētu censties mudināt viņu uz pašizpausmi, nevis vienmēr visu tikai aizliegt, ikvienu darbību nemitīgi ierobežojot ar vārdu “nedrīkst”. Citādi bērnam var izveidoties ļoti zems pašvērtējums. Tā sekas – kompleksi, ar kuriem nereti jācīnās visu mūžu.
