Šodien kalendāru rotā skanīgi sieviešu vārdi – Dace, Dārta un Dora. Viņu vidū arī akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības mežkope Dace Ozola.
Šodien kalendāru rotā skanīgi sieviešu vārdi – Dace, Dārta un Dora. Viņu vidū arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecības mežkope Dace Ozola.
Gaviļnieces karjerai pamati ielikti jau bērnībā. Sešu gadu vecumā Dace palīdzēja tēvam, kas ražīgo darba mūžu nostrādājis mežziņa profesijā, dastojot kokus – viņš sauca koku caurmēru, bet meitai bija jāpieraksta iegūtie rezultāti. Viņai tas patika, un Dace saprata, ka nākotnē grib iet tēva pēdās. “Bērnībā sapņoju arī par frizieres un pavāres profesiju. Tačupaanalizējot sapratu – griezt un kārtot matus varēšu, neiegūstot frizieres amatu. Ja nepieciešams, arī tagad sev vai ģimenes locekļiem tos nogriežu un ieveidoju. Ar pavārmākslu gluži tāpat – varu uzklāt galdu un labi pagatavot ēdienu, bet vai es gribētu to darīt nemitīgi un lielam vairumam cilvēku? Domāju ne,” stāsta Dace.
“Latvijas valsts meži” viņa nodarbojas ar meža atjaunošanu – sagatavo augsni, stāda kokus, pēc tam ravē, kopj un atzaro. Mežkopei uzticēta arī Meža dienu organizēšana. Šajā laikā cilvēkiem gribas dēstīt kokus – lai pēc viņiem kas paliktu nākamajām paaudzēm. Tuvojoties Meža dienām, Dace iesaka katram Latvijā iestādīt vismaz vienu koku, ja iespējams – vairākus, jo Ziemassvētkos taču gandrīz ikviens nocērt kādu eglīti.
Dace arī aktīvi vada Aizupes pamatskolas vecāku padomi. Raksta dažādus projektus, palīdz skolēniem un pedagogiem un cenšas skolas dzīvē vairāk iesaistīt vecākus. “Aizupes skolas labā daru visu, ko varu, jo tā tiešām ir mīļa un jauka!” atklāj padomes priekšsēdētāja.
Uz jautājumu par vaļaspriekiem mežkope atbild, ka laika gaitā tie ļoti mainījušies. Kad viņa strādāja Valsts meža dienestā, kas bija netālu no mājām, gan dziedāja folkloras ansamblī, gan darbojās teātrī, arī auda. Taču, mainoties darbavietai, hobiji nu ir citi. Pašreiz viņa aizraujas ar slēpošanu un velotūrismu. Ar slēpēm un velosipēdiem pabūts ne vien daudzviet pašu zemē, bet arī ārvalstīs. “Par manu mīļāko valsti kļuvusi Francija, jo tur dzīvo tuvs cilvēks – brālis,” neslēpj Dace.
Kāpēc vecāki gaviļniecei devuši tieši šādu vārdu? “Nezinu, taču man tas patīk. Cēlies no grieķu valodas un nozīmē “dāvana + dievs”. Esmu Dieva dāvana!” smaidot teic Dace.
