Pēc ekonomiskajiem aprēķiniem, cukura nozare, vēlākais, jau 2010. gadā strādātu ar nopietniem zaudējumiem.
“Pēc ekonomiskajiem aprēķiniem, cukura nozare, vēlākais, jau 2010. gadā strādātu ar nopietniem zaudējumiem. Optimistiskākās aplēses liecina, ka pēc trim gadiem tā pazaudētu pusmiljonu latu, pesimistiskākās – piecus miljonus latu,” piektdien, Bauskā tiekoties ar lauksaimniekiem, sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Visās lauksaimniecības nozarēs ražošanas apjoms audzis, savukārt cukura nozarē pēdējos četrus gadus tas kvotu sistēmas dēļ bijis nemainīgs, no Latvijas kopējā iekšzemes kopprodukta veidojot vien 0,015 procentu – šāds ir mūsu valsts “lepnuma” – cukura nozares – ieguldījums valsts attīstībā, minot vēl citus skaitļus, pavēstīja M.Roze. Lai gan cukurbiešu audzētāju, apņēmības pilnu nozares aizstāvju un zemkopības ministra diskusijas izvērtās spraigas un dažbrīd pat skarbas, cukurfabriku lēmumu pārtraukt ražošanu tās nespēja ietekmēt.
Daudzi zemnieki ar šo situāciju samierinājušies un pašlaik nevis lauza galvu, kā varētu būt, ja cukura nozare tiktu saglabāta, bet gan vēsu prātu plāno, ko audzēt saldo sakņu vietā. Viņi aplēsuši, ka finansiāli izdevīgāk būtu audzēt rapsi, taču augu sekas dēļ jādomā arī par citām kultūrām.
Latvijā 12 000 hektāru platībā cukurbietes līdz šim audzēja apmēram 380 saimniecībās. Nākamo četru gadu laikā tās dažādās kompensācijās un maksājumos saņems vidēji 81 500 latu. “No ES Restrukturizācijas fonda cukurbiešu audzētāji iegūs 9,7 miljonus eiro jeb 6,8 miljonus latu. Līdz 2010. gadam viņi turpinās saņemt tiešmaksājumus, kas katru gadu pamazām augs, sasniedzot vidēji 400 latu par hektāru. Cukurbiešu saimniecībām būs pieejams arī ES Dažādošanas fonds, kurā Latvijai paredzēti septiņi miljoni eiro jeb 4,9 miljoni latu,” informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena.
Tādējādi no Restrukturizācijas fonda zemnieku saimniecība saņems apmēram 18 000 latu kompensāciju atkarībā no katrai saimniecībai piederošās cukura tonnas kvotas. Šo naudu lauksaimniekiem izmaksās ne agrāk kā 2008. gada jūnijā. Četru gadu laikā tiešmaksājumos viena saimniecība saņems vidēji 50 500 latu, savukārt Dažādošanas fonda finansējumu audzētāji varēs iegūt 2008. vai 2009. gadā, un tā līdzekļi būs rezervēti jaunas tehnikas, rekonstrukcijas vai citu nepieciešamību finansēšanai saimniecībā.
Zaļenieku pagasta saimniecībā “Jaunzemji” cukurbiešu lauki aizņēma 85 hektārus zemes. Īpašnieks Jānis Kapcjuhs par notiekošo nozarē ir sašutis, taču tādēļ jau lauki nepaliks neapsēti. “Pagaidām cukurbiešu vietā sēšu vasaras kviešus. Ar laiku palielināšu arī rapša platības,” atklāj lauksaimnieks. Taču, kā tiks tērēti līdzekļi, kas iegūti kā kompensācija, viņaprāt, vēl pāragri spriest – kamēr nauda nav saņemta, par to neesot domāts.
