Nabadzība, sociālā izstumtība, depresija ir daži bezdarba «blakusefekti», kas var piemeklēt šajā situācijā nonākušos.
Nabadzība, sociālā izstumtība, depresija ir daži bezdarba “blakusefekti”, kas var piemeklēt šajā situācijā nonākušos. Īpaši tas izplatīts laukos, tāpēc, lai rosinātu ļaudis uz praktiskām idejām, rajona Padome īsteno kārtējo Eiropas projektu pašnodarbināto sistēmas izveidošanai.
“Jelgavas rajona plānojuma un stratēģiskās attīstības programma kā vienu no attīstības mērķiem izvirzījusi iespēju rajona iedzīvotājiem saņemt vispārējo, speciālo un mūža izglītību atbilstoši pieprasījumam, tādējādi veicinot nodarbinātību,” informē projekta “Pašnodarbināto atbalsta sistēmas izveidošana un ieviešana Jelgavas rajonā” vadītāja un rajona Padomes attīstības departamenta direktora vietniece Anna Krastiņa.
Mērķis – biznesa plāns
Ieguldot 49 997 latus, paredzēts, ka desmit mēnešos 150 projekta dalībnieku – visu rajona pašvaldību iedzīvotāju grupas, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam (vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, vientuļie un daudzbērnu ģimeņu vecāki) – gūs zināšanas un praktiskas iemaņas komercdarbības sākšanai. Mācības notiks divos līmeņos, un 50 uzcītīgākie varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, bet 30 no viņiem būs iespējams turpināt mācības otrajā līmenī, lai izstrādātu kvalitatīvu, dzīvotspējīgu biznesa plānu, kurā būs atspoguļota riska analīze, inovāciju potenciāls un finanšu plūsmas plāns. Tam sagatavoties palīdzēs dažādi profesionāļi – grāmatveži, mārketinga un darba tiesību speciālisti, sociālpsihologi un motivāciju lektori, bet otrajā līmenī tiks pieaicināti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izvēlēti lektori, uzņēmumu vadītāji, speciālisti par finanšu līdzekļu piesaisti un citi. Sākumā mācības notiek pašvaldībā, un tās koordinē galvenokārt sociālie darbinieki.
Pašiniciatīvas trūkums
Projekta īstenošanas sākumā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Socioloģisko pētījumu grupa Voldemāra Barisa vadībā, piesaistot fakultātes mācībspēkus, veica pētījumu, lai apzinātu brīvās tirgus iespējas pilsētā un rajonā, kurās pašnodarbinātie un komersanti varētu veiksmīgi darboties. Tā laikā tika sagatavots profesiju saraksts, kurās strādā vai varētu strādāt individuālā darba veicēji, veiktas fokusgrupu un ekspresintervijas. Paredzēts sagatavot labākās prakses aprakstus un analītisku pārskatu, sniedzot konkrētus priekšlikumus par nodarbinātības iespējām.
“Pašreiz apkopojam rezultātus, tos esam saņēmuši teju no visiem pagastiem,” teic LLU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors V.Bariss, “biju pārsteigts, cik ļoti laukos vajadzīgi “sīku darbu” veicēji.” Anketās minēts, ka pieprasīti celtnieki, mūrnieki, remotdarbu veicēji, skursteņslauķi, laukstrādnieki, konditori, kulināri, frizieri un skaistumkopšanas speciālisti. “Katrā pagastā ir 10 – 15 brīvu jomu, kur pašnodarbinātie varētu strādāt, taču viņiem jāpārvar tādi šķēršļi kā telpu trūkums, kā arī jābūt zinošiem ne tikai savā specialitātē, bet arī likumdošanā un nodokļu politikā. Diemžēl pašvaldības bez morālā atbalsta parasti neko vairāk palīdzēt nevar,” teic pētījumu grupas vadītājs. Kā veiksmīgas pašnodarbināto darbības piemēru viņš min redzēto Polijā. Tur bieži sastopamas, piemēram, pavisam nelielas kafejnīcas ar vienu diviem galdiņiem apmeklētājiem. “Īpašnieks šajā gadījumā neiziet uz pelnīšanu, bet nodrošina sev iztiku, taču pie mums viss vērsts uz supermārketiem,” vērtē V.Bariss.
Mācībām vajadzīgs turpinājums
“Projekts būs sevi attaisnojis, ja kaut viens tā dalībnieks iegūtu pašnodarbinātā statusu un varētu sākt pelnīt,” atzīst pilsētas reģionālā koordinatore un lektore Ināra Kuniga. Kaut tagad jelgavniece, viņa reiz dzīvojusi laukos un guvusi izpratni par tur notiekošo. “Pilsētā ir vairāk iespēju, bet laukos pietrūkst iniciatīvas un zināšanu, kaut gan tur ir liela vēlme kaut ko sākt. Katrā pašvaldībā pašreiz mācās 10 – 15 cilvēku, bet būtu vajadzīgs sistemātisks iesāktā turpinājums – konsultatīvi punkti, kuros varētu iegūt nepieciešamo informāciju un padomus dokumentu noformēšanā. Kā pedagoģe uzskatu, ka pagastu ļaudīm vajadzētu dot iespēju arī “uz vietas” apgūt profesiju. Ja pašvaldība būtu pretimnākoša, atsauktos izglītības iestādes,” tā I.Kuniga, atzīmējot arī labestību, atvērtību, ko piedzīvo, mācot lauku ļaudis.
