Izlasot laikraksta «Zemgales Ziņas» 26. janvāra numurā rakstu «Skārda notekcaurules nav ieraugāmas», vēlos viest skaidrību par vairākiem faktiem.
Izlasot laikraksta “Zemgales Ziņas” 26. janvāra numurā rakstu “Skārda notekcaurules nav ieraugāmas”, vēlos viest skaidrību par vairākiem faktiem, kas pēc autora interpretācijas met aizdomu ēnu gan uz pašvaldības vadību, gan uzņēmumu SIA “PVZ konstrukcija”, jo tas pēc pašvaldības pasūtījuma veica Sv.Trīsvienības baznīcas torņa jumta rekonstrukcijas darbus.
Pirms sākām izmantot kādreiz pilsētai ziedoto vara skārdu, tika veikti tā izlietojuma aprēķini, kas iesniegti SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde”. Tajos parādīti materiāla izklājumi visām detaļām, tai skaitā katrai jumta karnīzes malai. Rakstā minētā vara skārda kvadratūras aprēķina metodika ir neprecīza. Lai izprastu jautājuma būtību, nepieciešams iedziļināties SIA “AIG” izstrādātajā projektā, kurā parādītas visas detaļas un mezgli, kas izgatavoti no minētā materiāla. Raugoties no apakšas, kā to darījis raksta autors, nav iespējams izvērtēt paveiktā un izlietoto materiālu apjomu. Centrālā ūdens noteka, kas ierīkota no dzegas līdz apakšai, tiešām nav no vara skārda, bet plastmasas. Taču notekcauruļu elementi, kas atrodas dzegas mūrī, izgatavoti no kādreiz ziedotā skārda. Sākotnēji mūsu līguma nosacījumos netika minēts, ka darbos jāizmanto dāvinātais skārds, tāpēc tā izmaksas tika izņemtas no sākotnējās tāmes. Rekonstrukcijas darbos izlietotas 76 šā materiāla loksnes, kas saņemtas no NĪP, un tas apstiprināts dokumentāli.
Redzot, cik sakāpināta ir interese un neuzticība šajā jautājumā, nākotnē uzņēmums izvērtēs, vai iesaistīties projektos, kuros par materiālu tiek izmantots dāvinājums pašvaldībai.
Ja žurnālistus arī turpmāk interesēs rekonstrukcijā izlietotais materiāls, lūgums informāciju iegūt ne tikai telefoniski, bet arī tiekoties ar darbu vadītāju, kam pieejams tehniskais projekts. Cik man zināms, raksta autors tika aicināts pārliecināties par vara skārda izlietojumu, taču no piedāvājuma atteicies. Jācer, ka turpmāk, komentējot specifiskus jautājumus, piemēram, būvniecībā izmantotā materiāla kvadratūru, žurnālists pacentīsies nopietnāk iedziļināties faktos un izvaicāt speciālistus, kuriem pieejama projekta dokumentācija.
Vēl gribētos pieminēt, ka Sv.Trīsvienības baznīcas objekta rekonstrukcijas darbi veikti saskaņā ar LR likumdošanu, proti, šo objektu pārraudzīja tehniskais uzraugs Olafs Losbergs. Viņš pārbaudīja, lai visi mezgli būtu izveidoti atbilstoši projektam un attiecīgi izlietots materiāls. Būvuzraugs ir gatavs to apliecināt.
