Nedaudz vairāk par desmit Jelgavas brigādes ugunsdzēsējiem nav augstākā līmeņa latviešu valodas zināšanu, kā to prasa nesen pieņemtie likuma grozījumi, tas gan netraucē kvalitatīvi pildīt darba pienākumus.
Nedaudz vairāk par desmit Jelgavas brigādes ugunsdzēsējiem nav augstākā līmeņa latviešu valodas zināšanu, kā to prasa nesen pieņemtie likuma grozījumi, tas gan netraucē kvalitatīvi pildīt darba pienākumus. Dienesta vadība iebilst pret jauno kārtību un rosina veikt labojumus.
Pagājušā gada 23. decembrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību. Tie paredz, ka ierindas ugunsdzēsējam glābējam jāprot valsts valoda augstākajā jeb trešā līmeņa B pakāpē. “Noteikumi tika ieviesti pēkšņi, nevienu nebrīdinot, līdz ar to izveidojusies situācija, ka Latvijā par darbam neatbilstošiem uzskatāmi 545 ugunsdzēsēji,” neizpratni pauž Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.
Arī Jelgavu skārusi valdības nepārdomātā rīcība. VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis atzīst, ka vairāk nekā desmit darbiniekiem nav atbilstošā valsts valodas zināšanu līmeņa. “Tiesa, viņi visi labi runā latviski, tāpēc nebūtu problēmu iegūt augstāku līmeni,” tā A.Feldmanis.
Nevar izslēgt iespēju, ka paaugstināto prasību dēļ atsevišķi darbinieki varētu aiziet no dienesta. Patlaban nav arī skaidrības, kas maksās par valodu kursiem, jo pēc noteikumu pieņemšanas līdzekļi tiem netika paredzēti.
Iekšlietu ministrija apsver iespēju vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu atkārtoti labot noteikumus. Kā risinājums var tikt piedāvāts izdarīt izņēmumu – ugunsdzēsējiem ļaut saglabāt pašreizējo valodas zināšanu līmeni. “Tas varētu attiekties arī uz citiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kas nav tiešā kontaktā ar iedzīvotājiem, piemēram, autovadītājiem,” piebilst ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.
