Lai mašīnas sala laikā droši turētos uz ceļa, atbildīgie dienesti to kaisa ar dažādiem pretslīdes materiāliem, kuru sastāvs un izmantošana pilsētā un rajonā atšķiras.
Lai mašīnas sala laikā droši turētos uz ceļa, atbildīgie dienesti to kaisa ar dažādiem pretslīdes materiāliem, kuru sastāvs un izmantošana pilsētā un rajonā atšķiras. Pārsvarā maisījums satur sāli, par kura ietekmi uz transportu un asfaltu tiek diskutēts.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Jelgavas ceļu rajona Ziemas dienesta dežurants Dainis Ābolkalns skaidro – ja temperatūra ir zemāka par mīnus desmit grādiem (sākumā gan no viņa izskanēja informācija par mīnus septiņiem), ceļu kaisīšanai izmanto smilts un sāls maisījumu. Vakar uzņēmums bija notīrījis visus A, A1 un B un sācis darbu arī C un D klases ceļos, bet pēc vajadzības kaisīti atsevišķi A, A1 un B klases ceļu posmi, apgalvo D.Ābolkalns.
Pilsētā smilts un sāls maisījumu lieto, ja gaisa temperatūra noslīdējusi zem mīnus 15 grādiem, stāsta SIA “Kulk” ražošanas direktors Agris Rozenfelds. “Iedzīvotāji pie mums grib melnu asfaltu, tāpēc kaisām, tiklīdz sāk snigt. Zviedrijā gan vispirms sniegu nošķūrē un tikai tad uzber pretslīdes materiālu,” teic A.Rozenfelds.
Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns savukārt informē, ka sāls tiek izmantots līdz mīnus septiņiem grādiem. “Pie zemākas gaisa temperatūras tā īpašības sniega un ledus kausēšanā mazinās, tādēļ tiek izmantots smilts un sāls maisījums. Smilts samazina slīdamību uz noblietēta sniega un atkalā,” uzskata direktors.
Tomēr dažbrīd mitrā sāls uz ceļa var izveidot slidotavu. Autovadītāja Inga stāsta, ka vakarrīt tas piedzīvots Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumā – vakarā brauktuve tikusi kaisīta, taču naktī piesalis un izveidojies ledus. A.Rozenfelds skaidro, ka šāda situācija varēja rasties, jo sākumā uzbērts pretslīdes materiāls, tad piebraukts sniegs, uz kura atkal nokaisīts.
Par sāls maisījuma efektivitāti un ietekmi uz vidi un ceļu kvalitāti tiek diskutēts jau vairākus gadus. Kāds ceļu būves firmas būvuzraugs, kas vēlējās palikt anonīms, norāda – tas bojā asfalta segumu, kā arī sasalstot sniegu pārvērš slidenā putrā. Viņa rīcībā esot informācija, ka ceļu uzturētāji bieži vien uzber tikai sāli, jo ar to var noklāt piecas reizes lielāku ceļa posmu nekā ar smilts un sāls maisījumu. Autovadītājs Edgars, kas vakar brauca pa Kalnciema ceļu, pauž sarūgtinājumu, kāda pēc tam izskatījās automašīnu: “Ņēmu lupatu un tīrīju logu, lai varētu redzēt cauri sāls kārtai.”
“Tas pašlaik ir ekonomiski pamatots un efektīvākais risinājums. Pētījumi apliecina, ka sāls kā pretslīdes materiāls ir desmit reižu efektīvāks nekā citi ķīmiskie maisījumi. Arī ielas pēc tā kaisīšanas ir tīrākas. Nav nepieciešami ieguldījumi pretslīdes materiālu savākšanā pēc ziemas. Jāņem vērā, ka sāls nerada mehānisko piesārņojumu, netiek bojātas lietusūdens kanalizācijas komunikācijas. Līdz šim arī nav atklāta būtiska tā ietekme uz vidi un ielu segumu,” skaidro A.Baļčūns. Ielu kaisīšanai 2006./2007. gada sezonā līdz šim izmantots tikai sāls.
***
Uzziņai
3,5 metru platas brauktuves kilometra noklāšanai ar smilts un sāls maisījumu VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” patērē 0,5 kubikmetru, kas izmaksā 13,94 latus. Tādam pašam posmam tiek izlietots 70 kilogramu sāls, ja kaisa tikai ar mitro sāli, kas izmaksā 10,18 latu.
Sezonā pilsētā izlieto apmēram 1000 tonnu sāls un līdz 100 kubikmetru smilts.
