Sestdien, 12. maijā, Jelgavas Valsts ģimnāzijā jeb 2. vidusskolā pulcēsies bijušie un tagadējie skolotāji, darbinieki, absolventi, jo šogad aprit 85 gadi kopš skolas izveidošanas.
Sestdien, 12. maijā, Jelgavas Valsts ģimnāzijā jeb 2. vidusskolā pulcēsies bijušie un tagadējie skolotāji, darbinieki, absolventi, jo šogad aprit 85 gadi kopš skolas izveidošanas. Publicējam fragmentus no absolventu atmiņām, kas apkopoti ģimnāzijas bibliotēkā.
Skolas pirmajam direktoram Ģedertam Odiņam bija melna bārda, brilles, caururbjošs skatiens. Simtprocentīga autoritāte. Kreisi noskaņots. Politisko uzskatu dēļ 1934. gada rudenī pēc Ulmaņa apvērsuma tika atlaists. Esot aizgājis dzīvot savās lauku mājās Dundagas pusē, kur viņu nobadījis bullis.
Svinīgā pasākuma laikā, kad direktors atvadījās no skolas, puse skolēnu raudāja. Jaunais direktors Kārlis Līkums tūlīt pievienoja savam dienesta dzīvoklim trīs telpas no fizikas kabineta. Viņš atmiņā palicis mazāk.
***
Vēstures skolotāja Marija Akermane bija vienīgā sieviete, kas kopā ar Imantas un Troickas pulku strēlniekiem divdesmito gadu sākumā no Vladivostokas ar kuģi atgriezās Latvijā. Viņas brālis palika Amerikā, kur kļuva par ievērojamu aviācijas speciālistu. Reiz Marija no brāļa saņēma paciņu, kurā bija arī blusu pulveris. Skolotāja par to pārskaitās un jautāja citiem, ko līdzīgu varētu aizsūtīt pretī.
***
Liela problēma daudziem bija skolas nauda – 120 latu gadā vecākiem izrādījās smaga nasta. No valsts budžeta tika atvēlēti zināmi līdzekļi trūcīgāko skolēnu atbalstam, taču tas nebija pietiekami. Mācību iestāde mēģināja rast papildu līdzekļus. Pirmkārt, nelielu peļņu deva palīgsaimniecība Rīgas šosejā pie Reķa pils. Tur atradās skolas internāts, putnu kūts, govju ferma, siltumnīcas un stādu audzētava. Audzēkņi pavasaros tur vairākas dienas strādāja. Otrkārt, svētdienās tika organizētas loterijas – bazāri. Sākot jau ar septembra pirmajām dienām, darbmācības stundās gatavojām tam noderīgas mantas – pelnu un atkritumu lāpstiņas, sakņu rīves, gaļas dēlīšus, adījumus, konservus, ievārījumus. Daļa lietu tika savāktas no veikalniekiem un pat staigājot pa dzīvokļiem. Loterijas dienā apakšējā zālē bija divi vai trīs laimes rati. Cilvēku stāvgrūdām pilns. Viena loze maksāja 30 santīmu, katra trešā laimēja. Balvas izsniedza vecāko klašu skolēni. Tādējādi esmu laimējis labu krēslu, cits – dzīvu gaili. Līdzās noritēja arī izsoles. Reiz liela skaista torte tika izsolīta pat par 10 latiem. Citreiz laimēšanā novietoja skaistu lelli vai rotaļu lāci. Tad nu ikvienam, kas vēlējās tos iegūt, vajadzēja uzminēt to vārdus. Katrs minējums maksāja 50 santīmu.
Loterijās un bazāros iegūtie ienākumi deva iespēju mācību iestādes vadībai atlaist ceturto daļu, pusi vai pat visu skolas naudu trūcīgiem un centīgiem audzēkņiem.
***
Pie skolas pirmskara laika tradīcijām jāmin, ka pirms brīvdienām pēdējā mācību stunda tika organizēta neordināri. Literatūrā lasīja kādu interesantu stāstu. Piemēram, skolotājs Aleksandrs Strekāvins klāstīja gadījumus no savas brīvprātīgā ugunsdzēsēja dzīves, skolotājs Lode – par ceļojumiem uz Vāciju, Franciju un Skandināvijas valstīm. Daudz stāstu bija skolotājam Jānim Grestem – par Blaumani, piedzīvojumiem Krievijā.
***
Galvenā tradīcija, noslēdzot Ziemassvētku sarīkojumu, bija gājiens pa visiem skolas stāviem. Sastājāmies rindā – gan skolotāji, gan skolēni. Viena roka priekšā stāvošajam uz pleca, otrā – lukturītis ar sveci. Visi, aizrautīgi atkārtojot, dziedājām diezgan muļķīgu pantiņu: “Trullā, trullā, trulallā!/Miku merdi, miku verdi.”
***
1942. gadā Jelgavā viesojās reihsministrs Rozenbergs. Visi pilsētas ierēdņi un skolēni tika sadzīti pils pagalmā un pēc Mēdema un Rozenberga runām aicināti nodziedāt Lielvācijas himnu “Deutschland, Deutschland über alles”. Skolēnu vairākums klusēja, un himnas dziedāšana pajuka, tā ka abi kungi no dusmām apgriezās un iegāja pilī. Šajā incidentā vainoja Hercoga Pētera ģimnāziju, kuras zēni esot pamudinājuši 2. ģimnāzijas meitenes nedziedāt himnu. Nākamajā dienā skolā ieradās vācu formās tērpti karavīri un mūs audzināja par reiha patriotiem. Draudēja pat pārvest pāri frontes līnijai pie krieviem. Brāziens bija bargs, bet represijas nesekoja.
Izmantotas 1942. gada absolventes Lonijas Smales un 1938. gada absolventa Laimoņa Janaus atmiņas.
