Paradokss. Mazos bērnus aukstajā laikā ved uz bērnudārzu. Vecākiem jāstrādā, un tas nav diskutējams jautājums.
Paradokss. Mazos bērnus aukstajā laikā ved uz bērnudārzu. Vecākiem jāstrādā, un tas nav diskutējams jautājums. Bet, ja temperatūra noslīd zem 25 grādiem, uz skolu var neiet pat audzēkņi līdz 12. klasei – tātad pieauguši cilvēki. Brīvā izvēle viņiem dod labu iespēju šo dienu pavadīt lieliski – slidojot, slēpojot, “čatojot” un citādi.
Saprotami, ja tas attiecas uz sākumskolas un varbūt arī uz pamatskolas skolēniem, kuri, nepiesardzīgi mērojot ceļu uz skolu, var rosināt sev kādas veselības problēmas. Taču, ņemot vērā, ka uz ģimnāzistiem raugāmies kā uz pieaugušajiem, runājot par seksu vai karjeru, grūti saprotams, kāpēc tad, kad “piezogas” ziema, sākam uz viņiem skatīties pat ne kā uz bērnudārzniekiem, bet kā uz zīdainīšiem.
Vērpjot domu tālāk, varu aizprātoties līdz absurdam. Piemēram, ja jaunietis netiek pieņemts darbā un viņam ir ģimnāzista vecums, tad varbūt darba devējs noprot, ka šķērslis varētu būt ne tikai pieredzes trūkums, bet arī aukstais laiks. Starp citu, no ziemas pārceļoties pavasarī, kas arī drīz “piezagsies”, atcerēsimies, ka skolotāji, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumam, pirms ģimnāzijas eksāmeniem iepazīstina pieaugušo vecākus ar to kārtību. Atkal jāsaka – kaut kā dīvaini iznāk: it kā pilngadīgi cilvēki, bet tiek pataisīti par mazulīšiem, kuru rīcības sekas it kā ir neprognozējamas.
