Potenciālie projektu iesniedzēji un citi interesenti līdz februāra beigām var piedalīties nākamā programmēšanas perioda ES fondu darbības programmu papildinājumu sabiedriskajā apspriešanā.
Potenciālie projektu iesniedzēji un citi interesenti līdz februāra beigām var piedalīties nākamā programmēšanas perioda ES fondu darbības programmu papildinājumu sabiedriskajā apspriešanā. Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji pārliecināsies, vai ņemti vērā agrāk iesniegtie komentāri.
Īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās sekretariāts informē, ka sabiedriskā apspriešana atvērta līdz ar nākamā ES plānošanas perioda ES fondu darbības programmu papildinājumu iesniegšanu valsts sekretāru sanāksmē.
Ar tiem var iepazīties Finanšu ministrijas (FM) administrētajā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv. Papildinājumos definētas Eiropas Sociālā fonda, Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstāmās darbības (aktivitātes mērķi, ieviešanas veids, attiecināmās izmaksas, aktivitātes mērķa grupas, finansējuma saņēmējs, minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms, plānotais projektu iesniegumu pieņemšanas laiks), valsts atbalsta apmērs, finanšu plāns, uzraudzības rādītāji un to teritoriālais sadalījums.
Publiskā apspriešana paredzēta vienu mēnesi. Līdz februāra beigām potenciālie ES fondu projektu iesniedzēji un ikviens interesents var iesniegt komentārus FM vai sūtīt tos pa epastu: [email protected]. Programmu papildinājumus izskatīšanai valdībā paredzēts iesniegt līdz aprīļa vidum.
Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu reģionālā informācijas centra vadītāja Arta Kronberga stāsta, ka tas kopā ar reģiona attīstības aģentūru savus komentārus astoņām ministrijām par ES fondu darbības programmu sūtījis vēl pirms tās sākotnējās sabiedriskās apspriešanas. Tagad centrs pārliecināšoties, vai komentāri ņemti vērā programmas papildinājumos. Ja tā nebūšot, centrs tos iesniegšot atkārtoti.
Uz jautājumu par Zemgales priekšlikumiem A.Kronberga norāda, ka Ekonomikas ministrijai nosūtīta iebilde par to, ka mūsu reģions apdalīts ar līdzekļu plānošanu veloceliņu izbūvei. Tā kā Zemgali nešķērso Eiropas nozīmes ceļi, veloceliņu izbūvi mūsu pusē vajadzēja iekļaut nacionālajā programmā, līdzīgi kā to izbūvi no Rīgas līdz Siguldai. Taču tas nav noticis. Neapmierinot arī Kultūras ministrijas piedāvājums – tās programmā ir pārāk maz reģiona objektu. Zemgale un citi reģioni neesot mierā arī ar to, ka par fondu programmā iekļautajām lietām ir nepilnīga informācija.
