Laiks auksts, un zeme sasalst arvien dziļāk, meža dzīvniekiem grūtāk sameklēt barību. Tāpēc pašlaik ļoti aktuāla kļūst dzīvnieku piebarošana.
Laiks auksts, un zeme sasalst arvien dziļāk, meža dzīvniekiem grūtāk sameklēt barību. Tāpēc pašlaik ļoti aktuāla kļūst dzīvnieku piebarošana. Tomēr nevajag pārcensties, lai zvēriem nezustu nepieciešamība meklēt barību patstāvīgi.
Medību speciālisti uzskata, ka meža dzīvnieki jāpiebaro tikai kritiskās situācijās. Tas nepieciešams tādēļ, lai dzīvnieki pat bargos laika apstākļos spētu sagaidīt pavasari. Meklēt ēdamo tikai barotavās nedrīkst kļūt par meža dzīvnieku ieradumu. Jādarbojas arī principam, ka vājākie un slimākie iet bojā, bet izdzīvo stiprākais.
Piemēram, stirnu kazlēniem kritisks brīdis pienāk, kad sniega biezums ir jau 15 – 20 centimetru. Viņi nevar nokasīt pietiekami lielu laukumu, lai iegūtu barību un pēc tam atpūstos. Pieaugušām stirnām problēmas rodas, ja sniegs ir 20 – 30 centimetru dziļš, turklāt to klāj sērsna. Savukārt staltbriežiem grūti, ja sniega biezums ir 30 – 40 centimetru. Mežacūkām bieza sniega sega nekaitē. Daudz bīstamāks ir sasalums, jo dzīvnieki nevar iegūt saknītes un kukaiņu kūniņas. Ja barā nav spēcīga kuiļa, kurš ar ilkņiem spēj izlauzties cauri sasalušajai zemes virskārtai, dzīvniekiem var nākties badoties.
Diemžēl mednieku kolektīvi bieži vien pārcenšas un mežā ieved pārāk daudz barības. Protams, piebarošana ir viens no veidiem, kā piesaistīt dzīvniekus noteiktai vietai. Ja dzīvnieks būs paēdis un netraucēts, viņš nepametīs mežu pat tad, ja tas nebūs pārāk liels un īpaši piemērots dzīvošanai.
Tomēr, šādi rīkojoties, nesamērīgi palielinās dzīvnieku biezība nelielā teritorijā. Uz mežu atvestā barība visas dzīvnieku vajadzības neapmierina, un sākas meža postīšana. Staltbrieži mielojas jaunos ošu stādījumos. Stirnas nokož eglīšu galotnes.
Ko tad vest uz mežu? Stirnas labprāt mielojas ar vasarā sagatavotām aveņu dzinumu slotiņām. Tās gan jānovieto speciālos namiņos, lai nesamirktu, nepelētu un saglabātos līdz pat pavasarim. Noder graudi, kukurūza, kaltēta maize, nestandarta un bojāti dārzeņi, kartupeļu mizas, jo, piemēram, mežacūkas ēd praktiski visu. Turklāt var veidoties laba sadarbība starp medniekiem un zemniekiem. Lauksaimniekiem rodas iespēja realizēt bojātos un nestandarta dārzeņus, kurus citur nav iespējams pārdot, savukārt mednieki var iegūt pietiekami labu un lētu barību meža dzīvnieku piebarošanai.
