Kāda ir mūsu attieksme pret Eiropas Savienību? Ko katrs par to domājam? Lai to uzzinātu, laiku pa laikam tiek rīkotas aptaujas. Nupat publicēta kompānijas SKDS janvārī veiktā.
Kāda ir mūsu attieksme pret Eiropas Savienību? Ko katrs par to domājam? Lai to uzzinātu, laiku pa laikam tiek rīkotas aptaujas. Nupat publicēta kompānijas SKDS janvārī veiktā. Izrādās, Latvijas dalību ES pagājušajā mēnesī pozitīvi vērtēja mazāk par trešdaļu – 31,7 procenti – aptaujāto. Pirms jaungada svinībām to skaits bijis vēl mazāks – 29,6 procenti. Ja salīdzina ar tiem, kas pauduši negatīvu attieksmi pret ES, janvārī un decembrī attiecīgi 21,1 un 22,9 procenti, tas ir pat augsts rādītājs. Kā jau bija sagaidāms, tādu, kam tā ES padarīšana ir “ne silts, ne auksts”, ir lielākā daļa aptaujāto – 43,4 procenti janvārī un 41,2 procenti decembrī. Lai nu šoreiz paliek analīze, kāpēc “pozitīvistu”, “negatīvistu” un vienaldzīgo skaits mēneša laikā mainījies par pāris procentiem. Cipari nu jau ilgākā laika posmā lēkā te mazliet uz augšu, te uz leju. Tā ka droši var teikt, ka eirooptimistu skaits pie mums ir aptuveni trešdaļa. Ticamākais, šis skaits ilgākā laika posmā paliks nemainīgs. Tā pa vidiņu pārējiem “eiroaustrumeiropiešiem”. Varat rīkot pozitīvisma kampaņas vai ne.
Protams, tas ir vidējais skaitlis valstī. Tādā pagastā kā Eleja laikam aptauja nebūs veikta. Bet žēl gan. No 1. janvāra skeptiķu skaits tur gājis vairumā. Par spīti dāsni solītajiem miljoniem ceļiem. Elejniekiem (ne tikai) gada sākums atnāca ar gana nepatīkamu ziņu – izrādās, lielajā Eiropas un starpvalstu spēlē viņi ir tikai tāda “sīka vienība”. Proti, ES direktīva uzliek bargus ierobežojumus tā saucamajiem starpvalstu kabotāžas pasažieru pārvadājumiem. Agrāk pieturā piestāja visi Lietuvas autobusi, kas vairākas reizes dienā dodas uz Rīgu, bet tagad tiem uzliktas tādas sakas, ka leiši nospļāvās un sacīja: “Nu, pie joda!” Pie joda tagad elejnieki noteikti sūta visus bez lielas šķirošanas – gan pašu, gan rajona, gan ministrijas ierēdņus. Tie taisnojas, ka esot bez vainas. Teju paši lielie cietēji. Vien tiem, kam tagad ceļš uz Jelgavu vai tālāk uz Rīgu lielās koplaimes labad padarīts kā kasot labo ausi ar kreiso roku, ir pilnīgi “pie vienas vietas” nebūšanas iemesls. Vēl jo vairāk, ja pašmāju ierēdņi aizbildinās ar tālo Briseli, nevar cerēt, ka mīlestība pret to ies vairumā. Šī nu gan būtu tā reize, kad Rīgas kungus aizvest uz autobusu pieturu Elejā un likt nokļūt atpakaļ. Var saderēt – risinājums rastos pāris dienu laikā. Ir pat atraktīvs ierosinājums premjerministram Aigaram Kalvītim – nākamo viņa vadītā kabineta sēdi noturēt tieši Elejā. Un uz to visiem ministriem būtu jāierodas ar sabiedrisko transportu.
