Pēc janvāra vētrām vairāki elektroenerģijas lietotāji «Ziņām» pauduši neapmierinātību par energouzņēmuma rīcību bojājumu novēršanā un vēlēšanos reiz atrisināt gadiem ieilgušās problēmas.
Pēc janvāra vētrām vairāki elektroenerģijas lietotāji “Ziņām” pauduši neapmierinātību par energouzņēmuma rīcību bojājumu novēršanā un vēlēšanos reiz atrisināt gadiem ieilgušās problēmas.
Akciju sabiedrības “Latvenergo” atbildes atklāj normatīvajos aktos noteikto enerģētiķu rīcību vētras seku likvidēšanā, kā arī elektropiegādes problēmu novēršanu noteiktajos gadījumos, kas izrādījusies visai operatīva.
Ar traucējumiem mokās gadu desmitiem
Ausmas ielas 24. un 26. mājas iedzīvotājas satrauc samērā regulārās elektropiegādes problēmas. Viņas “Ziņām” raksta, ka elektrības nav bijis no 14. janvāra pulksten septiņiem vakarā līdz pulksten 15 nākamajā dienā. Sievietes izprotot, ka tajā, iespējams, vainojama vētra, taču apgaismojuma nav bijis tikai šīm divām mājām, apkārtējām – Augstkalnes, E.Dārziņa un citās ielās – tas bijis. “Tā ir jau 40 gadu, kopš te dzīvojam. Gan vētrā, gan laikā bez vēja neskaitāmas reizes gadā ciešam no tā, ka mājās nav elektrības. Dzīvojam mūžīgā uztraukumā, jo bez tās jāmīt aukstumā – nevar ieslēgt gāzes apkuri. Esam slimīgas pensionāres, šie uztraukumi grauj veselību,” pausts vēstulē. Arī 29. janvārī, kad nebija vētras, no pulksten 15 līdz 17 viņas zvanījušas pa vairākiem “Latvenergo” tālruņiem Jelgavā un Rīgā, līdz strāva beidzot parādījusies.
Janvāra vidū uzņēmuma Sadales tīklam iesniegts lūgums, lai minētās Ausmas ielas mājas pieslēgtu Augstkalnes ielas elektrolīnijai. Atbilde pagaidām neesot saņemta. Sievietes cer, ka energouzņēmums sadzirdēs klientu lūgumu, lai atlikušos gadus cienījamā vecuma iedzīvotāji varētu nodzīvot bez lieka stresa un gaismā.
Vai darbinieku rīcība ir racionāla?
Valgundes novada Dārziņu māju iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar ilgo elektropiegādes atjaunošanas gaitu. Proti, 14. janvārī viņiem pazudusi elektrība. Izrādījies, ka pie citām mājām sarauti vadi un bez elektrības palikušas četras piecas mājas. Dārziņu saimnieki vairākkārt zvanījuši pa “Latvenergo” informatīvo tālruni – pa mobilo telefonu norunāti trīs lati, jo parastais bez elektrības nav darbojies. Taču tā arī neizdevās panākt, lai no elektropiegādes atvienotu tikai to māju, pie kuras vētra sarāvusi vadus. Remontētāji ieradušies trešajā dienā. Taču tajā pašā laikā citās netālajās mājās mierīgi strādājis kāds “Latvenergo” darbinieks – mainījis vai labojis skaitītāju. Valgundnieks jautā, vai šāda rīcība, pēc “Latvenergo” domām, ir racionāla.
Kārtību reglamentē MK noteikumi
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, “Latvenergo” Komunikācijas un mārketinga departamenta Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis vispirms atgādina, ka ar elektroenerģijas piegādi un lietotājiem saistītos jautājumus reglamentē 1996. gada oktobrī Ministru kabineta (MK) pieņemtie “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) un elektroenerģijas piegādes līgums, ko, savstarpēji vienojoties, noslēdz “Latvenergo” (piegādātājs) un lietotājs. Saskaņā ar tiem piegādātājs apņemas nodrošināt normatīviem atbilstošas kvalitātes elektroenerģijas nepārtrauktu piegādi lietotāja elektroietaisei uz elektroietaišu piederības robežas, izņemot bojājumu un remontu vai rekonstrukcijas gadījumos.
A.Siksnis norāda, ka 14. janvārī Latvijā bija spēcīgas vēja brāzmas, kas radīja plašus elektrotīklu bojājumus un elektroenerģijas piegādes pārtraukumus tūkstošiem lietotāju. Arī nebūšanas Ausmas ielā 14. un 15. janvārī, kā arī Valgundes novada Dārziņos 15. un 16. janvārī saistītas ar vētras izraisītajiem postījumiem.
Ausmas ielā nospriegos vadus
Ausmas ielas patērētājām A.Siksnis skaidro – “Latvenergo” darbinieki, apskatot minētos elektrotīklus, konstatēja elektropārvades līniju nevienmērīgu nokari vienā tās posmā, kas varēja būt elektroenerģijas piegādes traucējumu iemesls arī citās reizēs. Šomēnes elektropārvades vadus nospriegošot, tādējādi samazinot elektroenerģijas piegādes traucējumu iespējamību Ausmas ielas iedzīvotājiem.
“Latvenergo” dati liecina, ka elektropiegādes traucējumi Ausmas ielā janvārī konstatēti piecas reizes (10., 11., 11., 15., 29. janvārī). Divas reizes elektroenerģijas piegāde atjaunota ātrāk nekā 24 stundās. MK noteikumi paredz – p iegādātājs ir atbildīgs par līgumā paredzētā elektroenerģijas daudzuma nepārtrauktu piegādi, atļautās slodzes nodrošināšanu lietotāja elektroietaisēs un bojājumu iespējami ātru novēršanu, izņemot gadījumus, kad ķibeles radušās stihiskas nelaimes dēļ. Ja bojājumu novēršanas apstākļi un raksturs kavē to ātru novēršanu, šis laiks tomēr nedrīkst pārsniegt 24 stundas. Šajos gadījumos piegādātājs, izmantojot vietējos sakaru līdzekļus, iespējami ātri informē lietotājus par bojājumu novēršanas gaitu un elektropiegādes atjaunošanas termiņu, skaidro A.Siksnis.
Bojājumus nevar novērst kurš katrs
Kā energouzņēmuma pārstāvis informē Dārziņu iedzīvotājus, visos gadījumos elektroenerģijas piegādi pirmām kārtām atjauno patērētājiem, kam tā nepieciešama ar paaugstinātu drošību. Atbilstoši MK noteikumiem tie ir l ietotāji, kuru elektroietaises ierīkotas valsts pārvaldes iestādēs, valsts un sabiedriskās drošības iestādēs, bankās, augstceltnēs, pilsētu un ciematu ūdens piegādes un kanalizācijas iekārtās, rajonu katlumājās, sakaru mezglos, radio un televīzijas stacijās, elektrificētajā transportā, lidostās, slimnīcās, lielos dzīvnieku un putnu kompleksos, inkubatoros, saldētavās un siltumnīcu kompleksos. Elektroenerģijas piegādes pārtraukšana var būt nelaimes gadījumu ar cilvēkiem, ražotās produkcijas masveida bojāejas, sarežģītu tehnoloģisku procesu ilgstošas pārtraukšanas, iekārtu bojājumu, ugunsgrēku vai dzīvnieku un putnu bojāejas cēlonis, kā arī radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai.
“Latvenergo” dati liecina, ka pieteikums par bojājumu Dārziņos saņemts 15. janvārī pulksten 10. Bojājums novērsts līdz pulksten 21.30 tajā dienā.
Uz jautājumu par darbaspēku lietderīgu izmantošanu A.Siksnis atbild, ka “Latvenergo” speciālisti, kas strādā ar elektroenerģijas skaitītājiem, ir no citas uzņēmuma struktūrvienības – Energoizlietošanas un uzraudzības dienesta –, viņiem nemaz nav tiesību “labot vadus”. “Avāriju sekas novērš darbinieki, kuriem ir īpašas atļaujas, sertifikāti un zināšanas. Līdz ar to klientam ir jāgaida, kamēr elektroenerģijas piegādi atjauno speciālists,” uzsver A.Siksnis.
Mudina izmantot citus saziņas kanālus
Atvainojoties par sagādātajām neērtībām un cerot uz turpmāku sadarbību, Komunikācijas daļas vadītājs atgādina, ka 15. janvāris Latvijā plosījās vētra. Tās dēļ 50 000 “Latvenergo” klientu uz laiku bija pārtraukta elektroenerģijas piegāde. “Toreiz pa uzņēmuma Klientu servisa bojājumu pieteikšanas tālruni sekundē saņemti 62 zvani, tādēļ radās neparedzamas kļūdas sistēmā. Tā darbojās ar mazāku kapacitāti, bet noslodze nemitīgi palielinājās. Līdzīga situācija bija vērojama, zvanot pa Klientu servisa informatīvo tālruni.”
Kaut arī joprojām daudzi klienti par ērtāko un pieņemamāko sazināšanās veidu uzskata telefonu, A.Siksnis mudina izmantot arī citus ne mazāk efektīvus kanālus (e-pastu, faksu vai jautāt uzņēmuma mājas lapā internetā (www.latvenergo.lv)). Klientu servisa operatori balss ziņojumus, sūtījumus pa faksu, e-pastu un mājas lapā iegūtos apstrādā 24 stundu laikā.
