Pagājušajā gadā ārvalstu komandējumos devušies 47 Jelgavas pašvaldības darbinieki, iztērējot mazliet vairāk nekā 16 000 latu.
Pagājušajā gadā ārvalstu komandējumos devušies 47 Jelgavas pašvaldības darbinieki, iztērējot mazliet vairāk nekā 16 000 latu. Liela daļa braucienu bijusi saistīta ar mācībām vai pieredzes apmaiņu, kā arī starpvalstu attiecību uzturēšanu. Sabiedrība varējusi novērtēt vienu – noslēgts sadraudzības līgums starp Magadanu un Jelgavu. Pārējie jaunieguvumi vēl palikuši noslēpumu miglā tīti. Vien jāsecina, ka ar katru gadu pašvaldības darbinieki kļūst izglītotāki un zinošāki, kā arī viņiem veidojas plašāki kontakti, jo pavisam nesen – 2005. gadā – ārvalstu komandējumos devās 28 cilvēki, tērējot nedaudz virs 10 000 latu.
Kādu dienu, zvanot uz rajona Padomi, SIA “Mītavas elektra” un vēl dažām institūcijām un taujājot pēc atbildīgiem darbiniekiem, pārsteidza visur saņemtā informācija – viņš/viņa devusies uz Brazīliju. Pēc neoficiālām ziņām, uz lielāko Dienvidamerikas valsti aizbraukuši vairāk nekā desmit pārstāvju no pilsētas un rajona. Kas gan vadījis viņus tik tālā ceļā? Iespējams, apjomīgā delegācija devusies turp apgūt cukurniedru audzēšanu, jo līdz ar Jelgavas Cukurfabrikas slēgšanu “saldās nāves” ražošanas joma atbrīvosies. Varbūt kaut kas tiks aizgūts no krāšņajiem Riodežaneiro karnevāliem, lai mūsu pilsētu pārvērstu par izklaides vietu tūristiem no visas pasaules.
Iespējams, daļu maksā no budžeta
Latvijas Pašvaldību savienībā “Ziņas” noskaidroja, ka uz Brazīliju devušies vairāki pašvaldības darbinieki, tomēr, tā kā braucienu savienība neorganizē, sīkākas informācijas tās rīcībā par ceļojumu nav.
Kāda persona, kas vēlējās palikt anonīma, “Ziņām” atklāja – Brazīliju apmeklē deviņu Jelgavas pagastu vadītāji, kā arī SIA “Kulk” līdzīpašnieks Gunārs Bubulis, SIA “Mītavas elektra” līdzīpašnieks Uldis Reinbergs un citi. Vismaz par pagastvečiem droši var teikt, ka lielā puse viņu izdevumu segti no budžeta, bet pārējo maksājuši paši. Par firmu pārstāvjiem informācijas nav.
Neizdevās noskaidrot, vai no Jelgavas Domes arī kāds baudījis siltās zemes eksotiku. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs uzsvēra, ka patlaban neviens Domes darbinieks nav komandējumā. “Daži ir atvaļinājumā, un, ko viņi tā laikā dara, ir katra personīgā darīšana,” piebilda izpilddirektors.
Tā kā Amazones džungļu iekarotāji no ceļojuma atgriezušies tikai vakar, “Ziņas” turpinās skaidrot šā komandējuma fineses un tajā gūto efektu.
25 dolāri – dienas nauda Magadanā
Pagājušajā gadā visaktīvāk no Domes komandējumos devies pilsētas mērs Andris Rāviņš. Viņš apciemojis ne vien saulaino Itāliju un kaislīgo Franciju, bet arī Krieviju, pabūdams gan Magadanā, gan Maskavā. Visdārgākais bijis brauciens uz Magadanu, jo sešu dienu komandējums izmaksāja 1003 latus.
Jāatgādina Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku braucieniem saistīti izdevumi”, kas palīdz saprast, kā rodas šāda summa. Tie paredz, ka Krievijā dienas naudas norma ir 25 ASV dolāri (pēc pašreizējā valūtas kursa – 13,48 lati). Tātad sešās dienās tā bijusi 80,88 lati. Pēc jau minētajiem noteikumiem, maksimālā maksa par viesnīcu ir 100 ASV dolāru jeb 53,90 latu. Sešas dienas – 323,40 latu. Saskaitot minētās summas – 404,28 lati. Tātad atlikušie gandrīz 600 lati sedz ceļa izdevumus. Internetā pieejamajās biļešu pasūtīšanas lapās aptuvenā lidojuma cena ir 540 latu.
Tālajā ceļā līdz ar pilsētas mēru bija devies arī pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, kura viesošanās pierādījums iekļuva arī žurnāla “Privātā Dzīve” lappusēs. V.Ļevčenoks gan braucienu izbaudījis nedaudz labāk par mēru – viņa komandējums budžetam izmaksājis piecus latus dārgāk.
Par šā komandējuma nelietderību diskutēt laikam būtu visgrūtāk, jo no tā atvests Jelgavas un Krievijas tālās ziemeļu pilsētas sadraudzības līgums. Tas ir būtiski kaut vai tādēļ, ka ar Magadanu saistās bēdīgi notikumi latviešu tautas vēsturē – neskaitāmās represijas un turp aizvestie tautieši.
Gūst pieredzi par sociālo dialogu Spānijā
Minētie komandējumi ļauj saskatīt “taustāmu” rezultātu, bet vairākiem citiem to atrast ir sarežģītāk. Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Anda Iļjina piecas dienas pavadīja Eiropas ESRI (Environment Systems Research Institute) produktu lietotāju konferencē Atēnās. ESRI ir ģeogrāfisko informācijas sistēmu datorprogrammu radītājs, tajās ietverta arī arhitektūras programmatūra.
Šis brauciens, kurā A.Iļjina devās pēc SIA “Envirotech” uzaicinājuma, pašvaldībai izmaksāja 710 latu. Ministru kabineta noteikumi Grieķijā paredz dienas naudu 50 eiro (apmēram 35,15 latu), kā arī viesnīcas izmaksas ne vairāk kā 140 eiro (98,42 lati).
Uz jautājumu, vai Jelgavas pašvaldība izmanto kādu no ESRI piedāvātajām programmām, speciāliste atbild, ka ne.
Savukārt Administratīvās pārvaldes vadītāja Inese Meija pabijusi Spānijā, kur, kā “Ziņas” informēja pašvaldības preses sekretāre Egita Veinberga, iepazinusies ar Katalonijas apgabala Santasusanas pašvaldības pieredzi darba tiesisko attiecību nodrošināšanā, darba devēju un strādājošo sociālā dialoga veidošanā un personāla kapacitātes paaugstināšanā, kā arī ar pasākumiem nodarbinātības veicināšanai pašvaldības teritorijā. Ko no tā visa izmanto Jelgavas pašvaldībā, “Ziņām” neizdevās uzzināt.
Pārsvarā izvēlas lidojumus
Skaidrojot, kā veidojas komandējuma izmaksas, G.Kurlovičs min, ka atkarībā no konkrētā pasākuma piedāvājuma izmantot drīkst trīs un četru zvaigžņu viesnīcu numurus. Augstākā klasē liedz dzīvot Ministru kabineta noteikumi.
Braucienu izmaksās iekļauti arī transporta izdevumi. Lielākoties komandējumos dodas ar lidmašīnu. Diemžēl pašvaldībai nereti neesot izvēles iespēju, jo uz dažām valstīm Latvijā pieejamās aviokompānijas piedāvā tikai vienu lidojumu.
“Bijuši gadījumi, kad uz kādu vietu, piemēram, uz Naku Zviedrijā, devusies lielāka delegācija. Tad brauciens organizēts ar prāmi, līdzi ņemot Domes mikroautobusu, kas grupu nogādā galamērķī. Protams, ja tādā komandējumā dodas viens cilvēks, šāda transporta organizēšana neatmaksājas,” piebilst G.Kurlovičs.
Visus komandējumus var iedalīt divās grupās: pēc nozaru principa vai horizontāli. Pēdējā iekļauti plānotie, kas zināmi jau gada sākumā, kā arī neplānotie, kad uzaicinājums tiek saņemts gada laikā. Savukārt pie nozaru komandējumiem pieder braucieni starptautisko attiecību uzturēšanai, dalībai starptautiskās konferencēs un projektos, kā arī mācību un pieredzes apmaiņas braucieni. Tieši pēdējie veido lielu daļu no visiem ceļojumiem.
“Pēc katra komandējuma tiek rakstīta atskaite, lielākoties brīvā formā. Izņēmums ir mācību braucieni – tiem paredzēta īpaša atskaites sistēma ar noteiktu ISO standarta formu. Pēc tās analizē, cik noderīgas bijušas mācības, un, ja vairākkārt parādās zema kvalitāte, no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja atsakāmies,” piebilst izpilddirektors.
G.Kurlovičs uzsver, ka Jelgava komandējumiem nebūt netērē daudz. Piemēram, ja darbinieki dodas uz semināru Rīgā (tas likumā arī definēts kā komandējums), viņiem dienas naudu nemaksā. Tajā pašā laikā Daugavpils pašvaldība to maksājot. Amatpersona arī piebilst, ka komandējumos lielākoties dodas speciālisti, bet iestāžu un struktūrvienību vadītāji tajos brauc vienīgi tad, ja tie paredzēti ilgtermiņa attīstībai vai plānošanai.
***
Komandējumu izdevumi
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: Itālija – 398, Francija – 199, Magadana – 1003, Maskava – 170 latu.
Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs: Itālija – 197, Lielbritānija – 261, Malta – 1076 lati.
Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne: Lietuva – 310 latu.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks: Magadana – 1008 lati.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis: Dānija – 164 lati.
Deputāts Andris Ķipurs: Krievija – 326 lati.
Deputāte Dace Olte: Somija – 165 lati.
Administratīvās pārvaldes vadītāja Inese Meija: Spānija – 536 lati.
Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Anda Iļjina: Grieķija – 710 latu.
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte: Polija – 238 lati.
Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne: Austrija un Itālija – 304 lati.
