Svētdiena, 14. decembris
Auseklis, Gaisma
weather-icon
+0° C, vējš 0.45 m/s, D-DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pulcēšanās brīvība

2006. gada 23. novembrī tika pieņemts Satversmes tiesas spriedums par vairāku likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» normu atbilstību Satversmei.

2006. gada 23. novembrī tika pieņemts Satversmes tiesas (ST) spriedums par vairāku likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normu atbilstību Satversmei. Tajā tika vērtēts arī tas, vai Satversmei atbilst, ka saskaņā likumu sapulci, gājienu vai piketu drīkstēja rīkot tikai tad, ja no pašvaldības saņemta izziņa, kas apliecina, ka tai nav iebildumu. ST konstatēja, ka šāda izziņa uzskatāma par atļauju un tas neatbilst Satversmes 103. pantam (Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību).
ST spriedumā norādīts: jau Satversmē noteikts, ka Latvijā ir paziņošanas sistēma – personai tikai jāinformē attiecīga iestāde par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu un no tās nav jāsaņem piekrišanas apliecinājums, lai pasākumu rīkotu. Līdz ar to pašlaik jāiesniedz pieteikums pašvaldībā par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu. Tas jādara noteiktajā termiņā – ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms pasākuma norises, bet, ja tas saistīts ar transporta kustības traucējumiem, ne vēlāk kā septiņas darba dienas iepriekš. Pieteikumā jānorāda likumā noteiktā informācija un jāpievieno tur minētie dokumenti. Personai vairs nav jāgaida no pašvaldības izziņa, kas apliecina, ka tai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu. Ja kādreiz pašvaldības klusēšana radīja tādas sekas, ka persona nevarēja rīkot sapulci, gājienu vai piketu, tagad ir otrādi – ja pašvaldība pēc pieteikuma saņemšanas klusē un persona no tās nesaņem nekādus paziņojumus, tātad sapulci, gājienu vai piketu var rīkot.
Tas nenozīmē, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt kādus nosacījumus to rīkošanai vai pat šos pasākumus aizliegt. Satversme paredz, ka pulcēšanās brīvību var ierobežot. Tas gan iespējams tikai tad, ja šāds ierobežojums noteikts svarīgu interešu, tas ir, leģitīma mērķa labad, un ir samērīgs ar to. Piemēram, ja pieteikumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai pievienoti visi dokumenti, tas nav pietiekams iemesls aizliegt pasākumu. Pašvaldībai būtu jāizmanto likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” paredzētā procedūra sadarbībai ar pasākuma rīkotāju, lai novērstu trūkumus. Ja ir pamats uzskatīt, ka sapulce, gājiens vai pikets varētu radīt draudus citu cilvēku tiesībām, demokrātiskai valsts iekārtai, sabiedrības drošībai, labklājībai un tikumībai, tad pašvaldībai būtu jāmēģina vienoties ar pasākuma rīkotāju par iespējamām izmaiņām norises vietā, laikā, dalībnieku skaita ierobežošanu un tamlīdzīgi, kas varētu novērst apdraudējumu. Ja to nav iespējams izdarīt, tikai tad pasākumu var aizliegt.
Tas ir pēdējais līdzeklis, jo “valstij ir pienākums nodrošināt, lai sabiedriskās ēkas, ielas un laukumi būtu pieejami personām, kas vēlas rīkot sapulces, gājienus vai piketus, un lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas.” (Satversmes tiesas 2006. gada 23. novembra spriedums). Likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” norādīts, ka lēmumu par nosacījumu noteikšanu vai pasākuma aizliegšanu pašvaldībai jāpieņem ne agrāk kā desmit dienu un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma atklāšana. ST šo termiņu atzina par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Tas nenozīmē, ka pašlaik pašvaldība šādus lēmumus var pieņemt jebkurā laikā, tajā skaitā, piemēram, dienu pirms paredzētā pasākuma. Spriedumā skaidri norādīts, lai netiktu pārkāpta Satversme, pašvaldības amatpersonai lēmums būtu jāpieņem ne vēlāk kā četras dienas pirms pasākuma.
Satversmes 103. pants garantē personai tiesības arī uz spontānu pulcēšanās brīvību – “Normālos apstākļos pulcēšanās brīvības īstenošanai Satversme prasa iepriekšēju plānotā pasākuma pieteikšanu. Taču var būt situācijas, kad nepieciešamība pieteikt pasākumu kavē efektīva un publiska viedokļa paušanu. Šādos gadījumos personām nevar liegt spontāni pulcēties un paust savu viedokli.” (ST spriedums) Cilvēkus šajos gadījumos nevar saukt pie atbildības par sapulču, gājienu vai piketu organizēšanas kārtības neievērošanu.
Saīsināti no politika.lv

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.