Neatkarības gadus Svētes pagastā lielākoties uztvēra ļoti pozitīvi. Deviņdesmito gadu sākumā zemnieki par tonnu kviešu varēja saņemt 120 latu, visos valdīja cerības, ka nu Latvijas lauki plauks un zels.
Neatkarības gadus Svētes pagastā lielākoties uztvēra ļoti pozitīvi. Deviņdesmito gadu sākumā zemnieki par tonnu kviešu varēja saņemt 120 latu, visos valdīja cerības, ka nu Latvijas lauki plauks un zels. Daudzi ņēma kredītus, taču īstu perspektīvu tā arī nepiedzīvoja. Lai gan inflācija aizvien kāpj, graudu cenas nokritušās līdz 60 – 70 latiem par tonnu, smags slogs ir arī ES bargo direktīvu prasības, kuru dēļ ne viens vien uzņēmīgs svētenieks pārtraucis biznesu. Piemēram, nācies slēgt jogurta ražotni. Grūti klājas arī pensionāriem, kurus valsts jau daudzus gadus, šķiet, piemirsusi, un ikdienā iznāk lielāka knapināšanās. Taču daļa iedzīvotāju kļūst optimistiskāki, jaunie atrod sev darbības jomas, arvien vairāk pilsētnieku pārceļas uz dzīvi Svētē, kur sāk celt savrupmājas. Ieguvums arī tas, ka pagasti līdz ar Latvijas iestāšanos ES var piesaistīt lielākus līdzekļus, tā sākot lauku teritoriju attīstību. Bezdarbs no astoņiem procentiem 2000. gadā pašlaik samazinājies līdz trim.
Savulaik Jēkabniekos uzcelts kultūras nams, bet patlaban tiek maz izmantots, jo vairums iedzīvotāju mīt Svētes centrā. “Nupat ēkai uzlikām jaunu divslīpju jumtu, mēģināsim namu atjaunot,” Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska atklāj, ka jau sagatavots projekts, lai atjaunotu mājas fasādi un ieliktu jaunus logus. Pilnībā jāizveido arī cita apkures sistēma.
Kultūras nams atrodas septiņu kilometru attālumā no centra, taču tas ir vitāli nepieciešams, jo pašreiz svētenieku deju kolektīvu mēģinājumi norisinās atjaunotajā pamatskolā. Grūtāk gan varētu klāties jelgavniekiem, kas arī izvēlējušies dejot Svētē, tomēr pašiem savs kultūras nams vajadzīgs, tāpēc nāksies vien mērot ceļu uz Jēkabniekiem. Pagaidām nav zināms, kā tiks noslēgta reģionālā reforma. Iespējams, pēc pagastu apvienošanas tieši tur būs labākā vieta, kur dažādos pasākumos pulcēties tautai.
Reģionālo reformu atbalsta
Runājot par reģionālās reformas gaitu, S.Viniarska stāsta – pašlaik tiek izstrādāts projekts, ka varētu apvienoties Vilce, Zaļenieki un Svēte. Tādus plānus gan pilnībā noraidot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Minētie pagasti apvienoties drīkst, taču tad šādai pašvaldībai iespējamās valsts dotācijas ietu secen. Kāpēc netiek atbalstīta ideja par trīs administratīvo teritoriju apvienošanu? Tādēļ, ka ministrijas plānos iecerēts tā saucamais “lielais astoņnieks” ar Dienvidzemgales pagastiem.
Otrs variants, par ko intensīvi runā, ir “vienā maisā” sabāzt visu Jelgavas rajonu, izveidojot vienu pašvaldību ar centru tagadējās Jelgavas rajona Padomes ēkā. “Manuprāt, tas nebūtu sliktākais variants,” saka S.Viniarska, uzsverot, ka tādējādi no valsts budžeta šādam pilotprojektam “treknajos gados” varētu iegūt lielākas investīcijas. Laika gaitā tāpat visus apvienos, grib kāda vietējā vara vai ne. Viens no pozitīvajiem aspektiem būtu tāds, ka iedzīvotāji pašvaldības pakalpojumus varētu saņemt gan savā pagastā, gan pilsētas centrā. Atšķirība tā, ka tiek samazināts administrācijas skaits, likvidējot arī pagasta priekšsēdētāja amatu. Svēteniekiem tas jo īpaši svarīgi, jo daudzi lielāko dienas daļu aizvada Jelgavā vai Rīgā, un darba laikā Svētē nokļūt grūti. Arī Jēkabnieku iedzīvotājiem, lai sasniegtu vietvaras ēku, ar autobusu jābrauc līdz Svētei, tad vēl divi kilometri līdz pagastmājai jāmēro kājām. Citādi būtu, ja dokumentu lietas varētu nokārtot pilsētā, jo uz turieni tāpat reizumis jādodas.
Novadu izveide arī paredz, ka dzimtsarakstu pakalpojumus varēs sniegt ne tikai mazajā pašvaldības centrā, bet arī pilsētā. Citādi nereti gadoties, ka nelaiķis jāpārved uz pilsētas morgu, bet miršanas apliecība jādabū Svētē.
Reģionālās reformas mērķis ir ne tikai ērtāku pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, bet arī lielākas iespējas pašvaldībai apgūt projektu naudu un piesaistīt citas investīcijas. Ekonomisti izpētījuši, ka līdz 2013. gadam pieejamie ES līdzekļi daudzām mazajām pašvaldībām vienkārši netiks, jo no budžeta kredītiem var atvēlēt ne vairāk par 21 procentu. Tā kā vispirms projekts jāīsteno par pašu naudu, lieli plāni var tikt nobremzēti vien tāpēc, ka nepietiek līdzekļu. Lielai pašvaldībai būtu lielāka budžeta kapacitāte. Pašreiz S.Viniarska raizējas, kā īstenot projektu, kur Svētes centrā izvietotās savrupmājas un daudzdzīvokļu ēkas paredzēts saslēgt vienotā kanalizācijas un ūdensvada tīklā. Tas izmaksātu vairāk nekā miljonu latu.
Kas paveikts par projektu līdzekļiem
Pēc iestāšanās ES arī Svētē ātri vien sapratuši, ka ar projektu rakstīšanu un īstenošanu var sākt strauju pagasta attīstību. Tādējādi izveidota ietve un riteņbraucēju celiņš. Nupat pagasts ieguvis jaunu skolas piebūvi, kur iekārtotas modernas semināru telpas. Īstenojot tā saucamos ES “mīkstos projektus”, radusies iespēja piesaistīt naudu mācību organizēšanai, vien jāizdomā, kā rīkot seminārus, jo lielākā daļa vietējo iedzīvotāju pa dienām strādā, bet mācīties varētu vakaros un brīvdienās.
Pie pamatskolas uzbūvēta jauna sporta halle, drīzumā tai būs vadītājs, tad zāli sāks intensīvi izmantot. Pēc S.Viniarskas teiktā, jau tagad firmas piesakot treniņus un sacensības jaunajā sporta hallē. Patlaban pirmdienās un piektdienās tur skolēni spēlē volejbolu.
Būs kultūras nams, jauni ceļi un kanalizācijas sistēma
Nākamo gadu plānos ietilpst kopējas centralizētas ūdenssaimniecības izveide Svētes pagasta centrā. Projekts sākuma līmeņos atbalstīts, ja to apstiprinās ES, jau 2008. gadā varētu sākties darbi. Tiesa, sākumā nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, kas izmaksātu vismaz 35 tūkstošus latu. Svēte tos nevar prasīt no valsts, jo pagasts ierindots pie attīstītākajiem Latvijā – ir zems bezdarba līmenis, augsta dzimstība un citi pozitīvi rādītāji.
Turpinās Jēkabnieku kultūras nama renovācijas projekts. Par 140 tūkstošiem latu jāatjauno fasāde, jānosiltina ēka, jāmaina logi. Taču pēc tam Jēkabniekos varēs organizēt ne vien vietēja, bet arī rajona mēroga pasākumus.
Ceļu problēmas ir arī svētenieku sāpe. Tuvākajos plānos ir kilometra garumā ar asfaltu atjaunot Baložu ielas segumu no kapiem gar Svētes upi. Savulaik tur bijusi dārzkopības sabiedrība, bet daudzi pēdējos gados uzbūvējuši jaunas ēkas, pašlaik jau 580 savrupmāju. Ceļu nolieto ne vien vieglās automašīnas, lielu skādi nodara smagā tehnika, kas ik dienas tur braukā, jo ēku būvniecība kļūst arvien intensīvāka. Attīstot infrastruktūru, Baložu ielā plānots izveidot arī apgaismojumu.
Svētes pašvaldība sagatavojusi tehnisko projektu gājēju celiņa izveidei līdz Jelgavas robežai. Ja šī iecere tiks atbalstīta, ar laiku Jelgavu un Svēti varētu savienot riteņbraucēju un gājēju celiņš. Turpinās arī skolas attīstība – nākamo gadu laikā domāts mācību iestādē uzbūvēt jaunas kāpnes un iekārtot muzeju, kurā atainot pagasta bagāto vēsturi.
***
Viedoklis
Guntis Vītoliņš, stādu audzētavas “Dimzas” vadītājs:
Manas saimniecības darbs galvenokārt risinās Platones pagastā, bet katru gadu kāds stādāmmateriāla lauks ir arī aiz meža Svētes pusē. “Dimzās” no 18 darbiniekiem liela daļa ir svētenieku. Jāatzīst, man ir liels prieks par šā pagasta attīstību. Vienā pagastā cilvēki guļ uz lauriem, bet te izmanto visas iespējas, lai to “paceltu”. Svētē īsteno ne tikai vērienīgus projektus, atjaunojot skolu un būvējot celiņus, bet galvenais – domā par ilgtermiņa attīstību. Tiek atbalstīta celtniecība, plānots uzlabot infrastruktūru. Tiklīdz uz dzīvi pagastā pārceļas jauni, gudri un domājoši cilvēki, tam līdzi nāk arī darba vietas un rokas – palielinās pakalpojumu iespējas. Tādējādi Svētē paliek arī vairāk nodokļu. Redzu, ka te strādā spēcīga komanda, pagasta priekšsēdētājai ir liels deputātu atbalsts.
Nākotnē plānoju Svētē veidot savas saimniecības dendrāriju – dažādu sugu koku audzi.
Svētes pamatskolā mācās mani dēli, tāpēc, liekot kopā prātus, ceram mācību iestādē izveidot censoņu klubiņu, kur ar vecāku un uzņēmēju atbalstu cītīgākie jaunieši varētu padziļināti apgūt mācību priekšmetus tajās jomās, kur nākotnē plāno darboties.
***
Kā dzīvojas Svētē?
Ingrīda Raģe:
Svētes pagastā dzīvošana ir laba – skaista daba, sakopta apkārtne, rotaļu laukums bērniem, taču ir kāda problēma, kas satrauc ne tikai mani, proti, daudzdzīvokļu namu apkure. Mājā, kurā mitinos, katrā dzīvoklī, kā prasts, apsildei ierīkota krāsniņa. Dūmvadu stāvoklis bēdīgs, tad nu nereti gadās, ka kaimiņi cits citu apdūmo. Tam var būt arī sliktas sekas, piemēram, vēl nesen no rīta kāds dzīvoklis, kur aug trīs bērni, bija pilns dūmu.
Vēl jau gribētos, lai kā agrāk būtu gāzes vads, taču nu esam pieraduši izmantot gāzes balonus.
Jānis Freimanis:
Mājā Svētē dzīvoju, kopš sevi atceros. Sūdzēties jau nav par ko – darbavieta Jelgavā – strādāju par šoferi Autobusu parkā. Agrāk man bija sava zemnieku saimniecība, bet tā lieta nevedās, un zemi izīrēju.
Grūti izvērtēt, kāda dzīvošana Svētes pusē, salīdzinot ar mūsdienām, bija padomju laikos. Tagad nav ne labāk kā toreiz, ne sliktāk. Bet citādāk gan.
Jūsma Grinberga:
Esmu ļoti priecīga par pagasta attīstību – izveidotas jaunas taciņas, ierīkoti divi veikali, kas piedāvā izvēles brīvību. Arī autobusu satiksme ir laba. Svētes pagastā dzīvoju apmēram trīsdesmit gadu. Ja vien ir vēlēšanās un veselība, arī pensionāri šeit jūtas labi. Pagasta vadība ļoti cenšas mūs atbalstīt – organizē ekskursijas, ved uz teātra izrādēm…
Protams, ikviens pieļaujam kļūdas, bet kopumā ar dzīvi Svētes pagastā esmu ļoti apmierināta.
***
Svētes pagasta teritorija
Kopējā platība – 5922 ha, no tās:
– lauksaimniecības zemes – 4482 ha;
– mežsaimniecības zemes – 1133,8 ha;
– ūdenssaimniecība – 58,2 ha;
– privāto māju apbūve – 90,9 ha;
– daudzdzīvokļu māju apbūve – 5,8 ha;
– sabiedriskie objekti – 13,8 ha;
– rūpniecības objekti – 13,6 ha;
– satiksmes infrastruktūras objekti – 104,6 ha;
– inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti – 19,3 ha.
