Svētes pagastu vietējie mēdz dēvēt par guļamvagonu, jo viņu ikdiena lielākoties aizrit, strādājot Jelgavā vai Rīgā.
Svētes pagastu vietējie mēdz dēvēt par guļamvagonu, jo viņu ikdiena lielākoties aizrit, strādājot Jelgavā vai Rīgā. Taču, par spīti tam, svētenieku skaits ar katru gadu aug, turklāt pagasta “viesmīlību” novērtējuši arī kaimiņpagastu un Jelgavas iemītnieki, kas iegādājas īpašumus un pārceļas uz dzīvi Svētē.
Austrumos Svētes pagasts robežojas ar Platones pagastu, ziemeļos – ar Glūdu un Jelgavu. Par nozīmīgāko kaimiņu uzskata Zaļenieku pagastu, kas Svēti ieskauj no dienvidiem un rietumiem, un dienvidu daļā pavisam neliela kopēja robeža ir ar Lielplatones pagastu. Taču šīs robežas teritoriju šķir tikai administratīvi, bet nav šķērslis saimnieciskajai darbībai un īpašumu platībām.
Svētes pagastā ir divas apdzīvotas vietas – Svēte un Jēkabnieki. Astoņdesmitajos gados daudzi iedzīvotāji no lauku viensētām pārcēlās uz dzīvi kopsaimniecību uzceltajās daudzdzīvokļu un ciemata individuālajās mājās. Tolaik par pagasta centru tika uzskatīti Jēkabnieki – tur uzbūvēja piecus daudzdzīvokļu namus, divpadsmit individuālās dzīvojamās mājas, kā arī Straumes kultūras namu un kopsaimniecības kantora ēku, savukārt Svētē izveidojās neliels mikrorajons.
1999. gadā tika nolemts radīt detālāku pagasta struktūru, Svēti nosaucot par lielciemu, Jēkabniekus par vidējciemu, bet pārējā pagasta teritorijā izvietojās skrajciemi – Muzikanti, Ragumuiža, Slapatas, Vētras un Žebri, savukārt teritoriju, kurā atradās dārzkopības sabiedrība “Atpūta”, nosauca par vasarnīcu ciemu.
Savulaik tur bijuši spēcīgi kolhozi – 1949. gadā Svētes pagastā nodibināja “Ļeņina ceļu”, ko vēlāk nosauca par kolhozu “Straume”, “Spartaku”, kas, apvienojoties ar “Centību”, 1950. gadā kļuva par Kirova kolhozu. Savukārt “Darba vienība” un “Straume” 1963. gadā izveidoja kolhozu “Vienība”, bet 1977. gadā apvienojoties rezultātā radās spēcīgais Kirova kolhozs.
Taču drīz vien parādījās jaunas vēsmas, un daudzi šo apvienošanos uzskatīja par kļūdu, kuras dēļ ekonomiska saimniecība nav iespējama. Lai situāciju uzlabotu, 1988. gadā tika nobalsots par divu kopsaimniecību – “Svēte” un “Straume” – radīšanu.
Pēc gada pagastā parādījās pirmie drosminieki, kas bija gatavi sākt patstāvīgu darbu savās zemnieku saimniecībās, un par “breša” zemniekiem kļuva pirmie divpadsmit iedzīvotāju. Vēlāk viņu skaits palielinājās, taču tikai trīs radās bijušās paju sabiedrības “Svēte” teritorijā.
Deviņdesmitajos gados nelielas zemnieku saimniecības auga kā sēnes pēc lietus, taču nu situācija mainījusies, un pagasta teritorijā ir apmēram septiņas spēcīgas saimniecības. “Mazie” saimnieki izšķīrušies zemi pārdot vai iznomāt “lielajiem”, un Svētes pagasta lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielā mērā apsaimnieko kaimiņi – Zaļenieku pagasta zemnieki.
