Kaut arī Valsts kontroles revīzija Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālajā aparātā un vairākos cietumos atklājusi būtiskus trūkumus, kas apdraud sabiedrības drošību un rada augsni atkārtotiem likumpārkāpumiem.
Kaut arī Valsts kontroles revīzija Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālajā aparātā un vairākos cietumos atklājusi būtiskus trūkumus, kas apdraud sabiedrības drošību un rada augsni atkārtotiem likumpārkāpumiem, Jelgavas cietuma priekšnieka vietnieks Aivars Šteinburgs uzskata, ka situācija iestādē tiek kontrolēta un pamazām uzlabojas.
Runājot par problēmām, kas negatīvi ietekmē ieslodzīto sociālo rehabilitāciju, A.Šteinburgs min izglītības un nodarbinātības iespēju trūkumu. Daudzi pieredzējuši cietuma darbinieki atzīst, ka padomju laikā, kad bija obligāta vidējā izglītība un ieslodzījuma vietās mācības ritēja piespiedu kārtā, šajā ziņā bija labāk. Mūsdienās mācības notiek atsevišķu samērā īslaicīgu projektu laikā. Piemēram, sodītais Igors, ko “Ziņas” sastapa Jelgavas cietumā, teica, ka viņam ieslodzījumā izdevies pabeigt latviešu valodas kursus, diemžēl tie bijuši tikai divām grupām. Pēc iegūtajām zināšanām Igors varētu mācīt citiem ieslodzītajiem latviešu valodu, tomēr būtu vajadzīgi mācību materiāli, bet tie cietumā neesot pieejami.
Valsts kontrole uzsver, ka apsardzes līdzekļu stāvoklis vairākās ieslodzījuma vietās ir kritisks, trūkst uzraudzības un apsardzes darbinieku, bet pašreizējie pilnā mērā nesaņem nepieciešamo aprīkojumu. Jelgavas cietumā ir 34 vakances. Tas nozīmē, ka apsardze tiek veikta ar mazākiem spēkiem un zemākā kvalitātē. Tomēr stāvoklis nav kritisks. Pēdējais pārkāpums, kas saistīts ar alkohola lietošanu, Jelgavas cietumā bijis 1997. gadā. A.Šteinburgs uzskata, ka no šā gada 1. janvāra palielinātās ieslodzījuma vietu darbinieku algas vakanču skaitu varētu mazināt. Cietuma kontrolieris, kas tagad sāk dienestu, “uz rokas” saņem ap 300 latu.
Blakus Jelgavas cietumam izvietotā būvniecības uzņēmuma “Slokas celtnieks” sabiedrisko sarīkojumu organizētāja Māra Jasa teic, ka ieslodzītie, protams, netraucē turpat blakus sētai rīkot bērnu svētkus vai uzliet kamaniņu trasi. Vienīgi cietuma agrākā ražotņu zona, kas tagad ir tukša, izskatās ļoti nomācoši.
***
Uzziņai
Latvijā ieslodzījumu vietās atrodas ap septiņiem tūkstošiem likumpārkāpēju , puse sodu izcieš atkārtoti. Valsts kontrole secina, ka ieslodzītajiem pēc soda izciešanas ir grūtības iekļauties sabiedrībā un atrast darbu, zināmā mērā tam iemesls ir izglītības un profesionālo iemaņu trūkums. Valsts kontroles revīzija veikta par laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 1. septembrim.
