Nav jāstrīdas par to, kas dažādos laikos spēlējis «pirmo vijoli», cik lietuvieši spējuši panākt ar spītību un latvieši – ar kompromisu mākslu.
“Nav jāstrīdas par to, kas dažādos laikos spēlējis “pirmo vijoli”, cik lietuvieši spējuši panākt ar spītību un latvieši – ar kompromisu mākslu,” Lietuvas Republikas neatkarības proklamēšanas dienas svinību atklāšanā Jelgavas muzejā vakar sacīja tā direktore Gita Grase, aicinot meklēt to, kas vieno abas tautas papildus visiem jau zināmajam – kā baltu valodas saknes un ģeogrāfiskā kaimiņu būšana.
Tā kā sarīkojums notika muzejā, vienojošo iezīmju meklēšana ievirzījās vēstures gultnē. Atšķirīgais abu tautu likteņa ritējumos ir tas, ka Lietuvas valstiskuma pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimta vidū – laikā, kad vēl nebija uzcelta Jelgavas pils un zemgaļu virsaitis Nameisis kopā ar sabiedrotajiem cīnījās pret krustnešiem. Savukārt to notikumu vidū, kas latviešus un lietuviešus tuvinājuši uz vēstures skatuves, G.Grase minēja 1561. gadu, kad pēdējais Lietuvas dižkungaitis Sigismunds Augusts kļuva par Kurzemes senioru, 1795. gadu, kad pēc Polijas trešās dalīšanas gan Lietuva, gan Kurzeme nonāca zem Krievijas ērgļa platajiem spārniem. Protams, 20. gadsimtu: 1905. gadu, cīņas pret boļševikiem, bermontiešiem un, galu galā, vakardienas svinību iemeslu – neatkarības pasludināšanu. Muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis savā priekšlasījumā pat izteica pieļāvumu: varbūt, 1918. gada 16. februārī atjaunojot neatkarību, lietuvieši iedrošināja ziemeļu kaimiņus nepilnu gadu vēlāk pirmoreiz šādi apliecināt savu valstiskumu.
Sveikt Lietuvu valsts svētkos bija ieradusies Jelgavas Domes vadība un nacionālo kultūras biedrību pārstāvji gan no mūsu pilsētas, gan arī no Dobeles lietuviešiem, un apsveikumu galvenā saņēmēja godā bija Jelgavas Lietuviešu biedrības vadītājs Aļģimants Burba.
Ar siltiem aplausiem zāle sveica svinību muzikālās daļas veidotājus. Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Arnicāns un E.Dārziņa Speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņi Lauma Tuča un Lauris Priedītis spēlēja Johana Frīdrha Tēlemaņa un Jozefa Haidna fagotduetus. Par lietuviešu kormūzikas un dzejas programmu bija parūpējies Šauļu Universitātes koris.
Lietuvas Neatkarības dienas svinību programmā bija arī bīskapa Antona Justa vadītā mise katoļu katedrālē un ekskursija pa Jelgavu muzeja speciālista Alda Barševska vadībā.
