Apmēram divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma.
Apmēram divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma. Vislielākie zaudētāji var izrādīties ražojošie lauksaimnieki un saimniecību īpašnieki, kas izstrādājuši biznesa plānus un saskaņā ar tiem veic apjomīgus ieguldījumus.
Līdz šim par apsaimniekotajiem hektāriem varēja saņemt vienoto platību maksājumu (VPM) un papildus valsts tiešos maksājumus (PVTM). Pirmais pienācās neatkarīgi no saimniecības specifikas, savukārt PVTM stimulēja nodarboties ar produkcijas ražošanu, un izmaiņas skars tieši tos.
Kopējais atbalsta apjoms valstī nemainīsies, taču atšķirsies tā izmaksas struktūra. Tādējādi liela daļa lauksaimnieku var izlemt produkciju neražot un savas platības vien appļaut. Tas rada pamatotas bažas, ka samazināsies Latvijā ražotās pārtikas produkcijas daudzums un tās pārstrādes attīstības iespēja. Ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus un produkcijas ražošanas izmaksas, Latvijā var veidoties reģioni, kuros ar tradicionālo lauksaimniecību nodarboties vairs nebūs izdevīgi.
Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka no šā gada 25 procenti no PVTM apjoma laukaugu platībām būs saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, savukārt 75 procenti tiks izmaksāti zemniekiem, pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem. Līdzekļus iegūs tie, kas agrāk PVTM jau saņēmuši, tomēr priekšnosacījums vairs nebūs ražošana. Tādējādi zemnieki, kas turpinās audzēt līdzšinējās kultūras iepriekšējās platībās, PVTM saņems tādā pašā apjomā kā līdz šim. Ja tajās laukaugu audzēšana tiks pārtraukta, bet izpildīti kritēriji (piemēram, zāles appļaušana), zemes īpašnieks saņems 75 procentus no līdzšinējā atbalsta maksājuma, savukārt, ja viņš vēlēsies paplašināt platības, dibināt jaunu uzņēmumu vai kā citādi mainīt darbošanās veidu, PVTM būs 25 procenti.
Kā “Ziņas” informē biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, lauksaimniekiem šāda situācija nešķiet pieņemama. “Lauksaimniecības specifika paredz uzņēmējdarbības plānus izstrādāt vairākus gadus uz priekšu un veikt milzīgus ieguldījumus. Ziņu par strauju sistēmas maiņu ražotāji saņēmuši brīdī, kad saimniecības jau veikušas vai plāno lielus kapitālieguldījumus, paļaujoties uz iepriekšējo informāciju. Tagad saimniecību biznesa plāni un ieguldījumi zaudēs jēgu, piemēram, nopirkta tehnika, taču jaunās politikas ietekmē trūks līdzekļu, lai saimniecību atbilstoši biznesa plānam paplašinātu,” L.Zuzāne piebilst, ka jaunie atbalsta nosacījumi liecina – lielāko ļaunumu situācijas maiņa nodarīs lopkopjiem, kā arī zemniekiem, kas savas saimniecības paplašina.
Savukārt ZSA valdes priekšsēdētājs Valters Bruss uzsver, ka pašlaik trūkst izsmeļošas informācijas par to, kas sagaidāms. “Pēc iespējas ātrāk gribam iepazīties ar dokumentiem, pārliecināties, vai tiešām no šādām pārmaiņām mums nav iespējams izvairīties. Pagaidām lauksaimniekiem nav bijusi iespēja iepazīties ar atbilstošām prasībām,” viņš norāda.
To apliecina arī “Ziņu” aptaujātie zemnieki, atklājot – kaut gan līdz jaunās kārtības ieviešanai palikuši divi mēneši, skaidrības nav. Informācijas trūkuma dēļ pāragri spriest, kā izmaiņas lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmā ietekmēs ražošanu. Arī viņi prognozē, ka, visticamāk, tās būs negatīvas.
