Lauksaimnieki saņēmuši triecienu – ziņu, ka jau divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma.
Lauksaimnieki saņēmuši triecienu – ziņu, ka jau divu mēnešu laikā Latvijā tiks mainīta lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēma. Šī ir slikta ziņa visiem ražojošajiem zemniekiem, kā arī saimniecībām, kas izstrādājušas biznesa plānus un saskaņā ar tiem veic ieguldījumus.
Atgādinām, ka lauksaimniecība ES atkarīga no atbalsta maksājumiem. Lauksaimniecības sektors tiek subsidēts visās valstīs, Latvijā šie maksājumi ir vismazākie. Tomēr tie veido lielu daļu saimniecības ieņēmumu, tādējādi tiek samazināta gala produkcijas cena patērētājiem. Līdz šim Latvijas lauksaimnieki par platībām saņēmuši vienoto platību maksājumu un papildu valsts tiešos maksājumus. Vienotais platību maksājums pienācās neatkarīgi no tā, ko saimniecībā dara, pietika pat nopļaut zāli. Papildu valsts tiešie maksājumi savukārt stimulēja nodarboties ar produkcijas ražošanu. Izmaiņas skars tieši papildu valsts tiešos maksājumus.
Lai gan kopējais tā apjoms valstī saglabāsies līdzšinējā apjomā, maksājumi būs mazāk atkarīgi no tā, ar ko saimniecība nodarbojas. Nu liela daļa var izlemt produkciju neražot un savas platības tikai appļaut. Ir bažas, ka samazināsies Latvijā ražotās pārtikas produkcijas daudzums un tās pārstrādes attīstības iespēja un gaidāma jau tā vājās Latvijas lauksaimniecības degradācija. Ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus un produkcijas ražošanas izmaksas, Latvijā var veidoties reģioni, kuros ar tradicionālo lauksaimniecību vispār nodarboties vairs nebūs izdevīgi.
Citās valstīs tā nenotiek, kur nu vēl vecajā Eiropā. Arī plašāka sabiedrība tagad pamatoti apšaubīs, kādēļ zemes īpašniekiem jāmaksā tikai par to, ka viņi savas teritorijas appļauj. Ja līdz šim ar atbalsta maksājumiem lielā mērā tika stimulēta pašu valsts produkcijas ražošana un konkurētspēja pret citu valstu ražojumiem, kas ir saprotams un atbalstāms, tagad šādu argumentu nevarēs piemērot.
Turklāt lauksaimniecības specifika paredz, ka uzņēmējdarbības plāni jāizstrādā vairākus gadus uz priekšu un jāveic milzīgi ieguldījumi. Ziņu par strauju sistēmas maiņu ražotāji saņēmuši brīdī, kad saimniecības jau veikušas vai plāno lielus kapitālieguldījumus, paļaujoties uz iepriekšējo informāciju. Tagad saimniecību biznesa plāni un ieguldījumi zaudēs jēgu, piemēram, nopirkta tehnika, taču jaunās politikas ietekmē trūkst līdzekļu, lai atbilstoši biznesa plānam paplašinātu saimniecību.
Jaunie atbalsta nosacījumi rāda, ka vislielāko ļaunumu situācijas maiņa nodarīs lopkopējiem, kā arī zemniekiem, kas veic paplašināšanos. Mainīsies arī pieteikumu pildīšanas kārtība, pie kuras lauksaimnieki gadu laikā jau pieraduši. Zemkopības ministrijas politika kļūst aizvien bailīgāka, un negribas ticēt, ka tāda ir arī ES lauksaimniecības politika. Maksājumu sistēmas maiņa liek domāt, ka jauno ES valstu zemnieku konkurētspējai augstākajā līmenī tiek radīti šķēršļi. Pašlaik būtu nepieciešama aktīva valdības rīcība, bloķējoties ar citām Austrumeiropas valstīm, lai piespiestu ES ievērot arī mūsu valsts intereses.
