Sperts solis, lai «Jauno laiku» iebāztu arvien dziļākā opozīcijā. Protams, ja vien vietu, kurā tas tagad pēc Rīgas Domē notikušā nonācis, varētu arī nosaukt par aizdurves priekšu.
Sperts solis, lai “Jauno laiku” iebāztu arvien dziļākā opozīcijā. Protams, ja vien vietu, kurā tas tagad pēc Rīgas Domē notikušā nonācis, varētu arī nosaukt par aizdurves priekšu. Saeimas “lielā koalīcija” – Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš” un Zaļo un zemnieku savienība, piepalīdzot TB/LNNK, itin veiksmīgi paveikuši darbiņu par “jaunlaicēnu” padzīšanu no daudzmaz reālām varas svirām. Protams, ir palikušas atsevišķas pašvaldības, kur viņu pārstāvji ir vadībā, ir pašvaldības, tostarp arī Jelgavā, kurās JL deputāti ir pozīcijā. Tomēr droši var teikt, ka šī partija ir nonākusi visai pamatīgās sprukās.
JL ir joprojām saglabājies zināms uzticīgo piekritēju loks. Tāpat ir saglabājusies nelokāmo cīnītāju aura. Tas jau nekas, ka cīņa pārsvarā tika vērsta pret visu un visiem. Tobrīd tam nebija nozīmes. Tāpat kā nebija nozīmes viņu harizmas pilnā līdera Einara Repšes stilam nerēķināties ar jebkura cita viedokli. Ja palūkojas uz partiju ilgākā laika posmā, ieskaitot nu jau bijušo Rīgas mēru, pārņem sajūta, ka tur ir savākušies cilvēki pēc sava vadītāja līdzības. Visi esam personības, tajā pašā laikā kādas personības dēļ nolaist uz grunti labi iesāktu lietu (šajā gadījumā lielu vēlētāju uzticības kredītu baudījušas partijas spēju ietekmēt pārvaldes procesus) būtu pārāk nepiedodami iespējamai tālākās politiskās kultūras attīstībai Latvijā. Pilnīgi nopietni – JL draud labi zināmo populistu Alberta Kaula, Ziedoņa Čevera un Joahima Zīgerista veidoto partiju liktenis. Tāpat kā sociāldemokrātijas idejas diskreditētāju – pašreizējo LSDSP līderu liktenis. Šķiet, šobrīd JL ir laiks apstāties un pārdomāt līdzšinējo taktiku, kā arī daža laba līdera lielās personas īpašības. Droši var teikt, ka pašreizējai koalīcijai palīgā gājēju netrūkst. Piemēram, “Saskaņas centrs” pats raujas brīvprātīgo palīgu rindās.
