Latvijā azartspēles ir atļauts uzņēmējdarbības veids, tajā pašā laikā vairums iedzīvotāju un speciālistu, kuri nodarbojas ar cilvēku atkarībām, uzskata, ka tās būtu jāierobežo.
Latvijā azartspēles ir atļauts uzņēmējdarbības veids, tajā pašā laikā vairums iedzīvotāju un speciālistu, kuri nodarbojas ar cilvēku atkarībām, uzskata, ka tās būtu jāierobežo. Lai arī valsts ar likumdošanas palīdzību cenšas regulēt azartspēļu izplatību, realitāte pierādījusi, ka to industrija visiem spēkiem vēlas palielināt spēļu zāļu un kazino skaitu. Izmantojot pašreizējos likumus, to izplatību dažādos veidos cenšas ierobežot pašvaldību līmenī. Jelgavas vietvara šajā ziņā ieņem nogaidošu pozīciju.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs sarunā ar “Ziņām” uzsver, ka viņa personiskā attieksme pret azartspēlēm ir negatīva. Līdzīgi kā daudziem, viņam tās ir vienaldzīgas. Tajā pašā laikā atzīst, ka tas no valsts puses ir atļauts uzņēmējdarbības veids, lai arī daudziem plašais “laimētavu” izplatības tīkls un iespēja tās visai brīvi apmeklēt, radījusi lielas atkarības problēmas. Turklāt līdzīgas kā narkomānija vai alkoholisms.
Vainīgi politiķi
G.Kurlovičs uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad pašvaldībām ir visai ierobežotas iespējas ietekmēt esošo un jaunu spēļu zāļu un kazino atvēršanu, patiesībā būtu vainojami politiķi. “Vislielāko sajukumu jautājumā par pašvaldību iespējām daudzmaz savā teritorijā regulēt azartspēļu izplatību ieviesa iepriekšējās Saeimas deputāti, kas pēc Tautas partijas pārstāvju negaidītā lēmuma ievērojami sašaurināja pašvaldību iespējas reāli noteikt ierobežojumus,” atzīst izpilddirektors. Runa ir par “Azartspēļu un izložu likumu”, kurā pēdējos gados veikti daudzi un nepārdomāti grozījumi. Tas noticis, neņemot vērā atkarību speciālistu, daudzu iedzīvotāju un pašvaldību viedokli. Patiesībā pašvaldību budžetos ieņēmumi no azartspēļu biznesa ir niecīgi salīdzinājumā ar iedzīvotāju atkarības radītajām problēmām. Jelgavā, līdzīgi kā citās pašvaldībās, ieņēmumi, kurus vietējā budžetā pārskaita firmas, kas nodarbojas ar spēļu zāļu un kazino uzņēmējdarbību, ir mazāki par pusprocentu. G.Kurlovičs: “Ja 2007. gadā pilsētas budžets ievērojami pārsniedz 40 miljonu latu, varat iedomāties, cik nelielu daļu no tā veido nodokļu atskaitījumi no azartspēlēm.”
Likums “bez zobiem”
Tā Jelgavas izpilddirektors skaidro pagājušā gada vasarā vēl 8. Saeimas laikā pieņemtos grozījumus likumā, kas regulē azartspēles un loterijas. Jo īpaši tas attiecas uz likuma pantu, kurā noteiktas iespējas pašvaldībām veikt darbības, kas ierobežotu azartspēļu izplatību to teritorijā.
Skaidrojumu prasa likumā minētais formulējums “rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”. Izrādās, ne šajā, ne arī citos Latvijas likumos nav noteikts, kas ir “interešu aizskārums”. Nekur nav minēts, kā būtu jārīkojas pašvaldībām, lai to likumīgi noteiktu. Gana divdomību ir minētajā likuma pantā, kas nosaka ierobežojumus spēļu zāļu atvēršanai. “Mēs un arī citas pašvaldības uzskatām, ka tie ir nepietiekami un faktiski tikai nosacīti,” uzsver G.Kurlovičs.
Likumā minētais nosacījums “izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses” ir tā platā laipa, pa kuru spēļu zāļu organizatori faktiski var nodarboties ar savu biznesu teju visur, kur ienāk prātā, – veikalos, tirdzniecības centros un kultūras iestādēs. Atliek vien uzlikt vienkāršas norobežojošas būvkonstrukcijas, un ikviens veiklais biznesmenis var atvērt jaunu “laimētavu”. Līdzīgi tas ir ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem atvērt spēļu zāles dzīvojamās mājās. Ja ierīkota atsevišķa ieeja, kas nav kopīga ar to, pa kuru uz savu dzīvokli dodas iedzīvotāji, politiķu noteiktie likuma “stingrie” ierobežojumi tiks ievēroti.
Mēģinājumi ierobežot
Jelgavas pašvaldība pašlaik mēģina ievērot “Azartspēļu un izložu likuma” prasības. G.Kurlovičs uzsver, lai gan ierobežojošās normas faktiski ir bezspēcīgas, likums vienalga jāievēro. “Lai arī mums ikdienā šķiet, ka viena vai otra norma ir nepareiza, valstī likumību iespējams ievērot, vienīgi izpildot likumus,” viņš ir pārliecināts.
Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kas jau mēģinājušas izmantot likumdošanas slideno formulējumu par iedzīvotāju interešu aizskārumu. Kaut gan nekur nav paredzēts, kā tas reāli “izmērāms”, dažviet mēģināts atsaukties uz likumā “Par pašvaldībām” noteikto. Proti, “Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes (padomes) vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.”
Kā spēļu zāļu un kazino izplatību mēģina ierobežot Rīgas pašvaldība, “Ziņām” skaidroja tās Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš. Pēc viņa teiktā, neatvērt spēļu zāli vai kazino ir šā sasaukuma domnieku politisks lēmums, kas palikšot nemainīgs. Kopš spēkā stājās kārtība, saskaņā ar kuru lēmumi par azartspēļu vietu atvēršanu jāpieņem pašvaldībai, Rīgas Domē noraidīti visi 24 iesniegtie pieteikumi jaunu spēļu vietu atvēršanai galvaspilsētā. Motivācija visos gadījumos bijusi viennozīmīga – jaunas spēļu zāles atvēršana radītu būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. A.Krastiņš uzskata, ka Rīgā azartspēļu vietu jau ir stipri par daudz, tāpēc arī turpmāk iestāsies par to skaita samazināšanu.
Kā nosakāms būtisks valsts un iedzīvotāju interešu aizskārums? Šim jautājumam savu risinājumu atradusi, piemēram, Saulkrastu pašvaldība. Kā “Ziņas” informēja šīs pilsētas Domes pārstāve Līva Bondare, katru reizi, kad Saulkrastos kāds grib organizēt azartspēles, tiek rīkota publiska apspriešana. Tā kā lielākā daļa iedzīvotāju pret tām ir negatīvi noskaņota, atļaujas netiek dotas. Kā argumentāciju publisko apspriežu rīkošanai pašvaldība izmantojusi tās pašas likumdošanas normas, kuru efektivitāti un likumību apšauba Jelgavas pašvaldība. Starp citu, tikai pirms dažām dienām – 15. februārī – arī Saldus Domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēmuši atteikt atvērt azartspēļu zāles, jo, kā liecina sabiedriskās aptaujas rezultāti, tāds ir 98,5 procentu pilsētas iedzīvotāju viedoklis.
Uz jautājumu, kāpēc līdzīgi nebūtu iespējams rīkoties arī Jelgavā, izpilddirektors G.Kurlovičš skaidro, ka pašvaldības juridiskais dienests izanalizējis iespējas rīkoties, kā iepriekš minēts, tomēr atzinums bijis par labu azartspēlēm. Izrādās, nebūšot iespējams izvairīties no vēlākiem tiesas darbiem ar “laimētavu” īpašniekiem, kas aptauju rezultātus apstrīdēs, norādot, ka tie neatklāj iedzīvotāju intereses. “Līdz ar to viņi varēs no pašvaldības piedzīt zaudējumu un negūtās peļņas segšanu,” tā G.Kurlovičs. Pašvaldība uzskata, ka gan Rīgā, gan citviet gaidāmi pamatīgi un ilgstoši tiesu darbi, bet rezultātā lieli izdevumi no budžeta, un efektīvākais ceļš cīņā ar azartspēļu izplatību ir likumdošanas grozīšana par labu ierobežojumiem. Tā kā Jelgava ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas dalībniece, kā apliecināja izpilddirektors, esot panākts, ka mūsējo priekšlikumi likuma normu grozījumos gūs tās atbalstu.
Tāda pašlaik ir situācija ar “laimētavu” straujo izplatību ne tikai Jelgavā, bet arī visā Latvijā. Vai politiķi ieklausīsies pašvaldību un, pats galvenais, arī iedzīvotāju viedoklī? Jāpiebilst, ka Latvija 1996. gadā pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartai un apņēmusies ievērot tajā noteikto subsidiaritātes principu – visu, ko var izlemt tuvāk iedzīvotājiem, tā arī jāizlemj. To nevar izspriest nedz valdībā, nedz Saeimā. Acīmredzot deputāti, kuru darbavieta ir galvaspilsētā Jēkaba ielā, šo principu līdz šim tā īsti nav izpratuši.
