Par teātra karalieni dēvētajai Elzai Radziņai 10. februārī būtu apritējuši 90 – ja 2005. gada 18. augustā aktrise nebūtu aizsaukta aizsaulē.
Par teātra karalieni dēvētajai Elzai Radziņai 10. februārī būtu apritējuši 90 – ja 2005. gada 18. augustā aktrise nebūtu aizsaukta aizsaulē. Mākslinieces jubilejas gadu Jelgavas Dome sagaidījusi, sākot projektu, kas paredz piemiņas zīmes izveidi mūsu pilsētas Goda pilsones kapavietā Meža kapos Rīgā.
Šo darbu vadīt pašvaldība uzticējusi aģentūras “Kultūra” direktoram Mintautam Buškevicam. Viņš ticies ar pieminekļa idejas autori tēlnieci Ligitu Franckeviču, ko iepriekš šim darbam jau uzrunājis E.Radziņas dzīvesbiedrs Oļgerts Šalkonis, un ieceres īstenotāju akmeņkali Ivaru Feldbergu. Kopā ar pilsētas galveno mākslinieku Georgu Svikuli izvērtējuši skices un uzklausījuši ideju.
Piemiņas zīmes galvenā daļa iecerēta kā granītā veidota skatuve ar aizvilktiem priekškariem, kuru krokās iezīmējas sievietes siluets – karaliene garā kleitā. Paredzēts arī ierīkot jaunus pakāpienus, kas ved kapavietas uzkalniņā.
Tuvākajā laikā Jelgavas Dome iecerējusi noslēgt līgumu ar I.Feldberga SIA, kas organizēs granīta “Holanders” transportēšanu no Zviedrijas, tā sagatavošanu darbam un arī darinās piemiņas zīmi pēc maketa, kas tapis pēc L.Franckevičas ieceres. Dome jau atvēlējusi 5000 latu, no kuriem trīsarpus tūkstoši paredzēti granīta iegādei un transportam.
“Ja darbi ritēs raiti, iespējams, piemiņas zīmi varētu pabeigt jau līdz šā gada vidum, arī ierīkot pakāpienus uzkalniņā. Redzēsim, kā veiksies, bet gribētos, lai tas notiktu šogad – Elzas Radziņas jubilejas gadā,” cer M.Buškevics.
Viņš piebilst, ka finansiāli sadarboties varētu būt gatavi arī mākslinieces radinieki, Rīgas Dome, Zinātņu akadēmija un viņa kā projekta vadītāja uzdevums ir ieinteresētās puses apzināt. “Visa tāme – no ideju skicēm līdz trepju ierīkošanai – ir ap 14 tūkstošu latu. Domāju, visieteicamākais būtu katrai ieinteresētajai pusei pašai slēgt līgumu ar darbu veicēju, vienojoties par noteikta darbu posma finansēšanu. Par to, kas atbalstījis piemiņas zīmes tapšanu, protams, vēstīs iegravējumi pieminekļa pamatnē.”
“Kad sāku strādāt Jelgavas Domē, pirmais darbs, ko man uzticēja, bija pabeigt vadīt Lāčplēša pieminekļa atjaunošanu. Pati statuja jau bija – braucām uz Igauniju, kur to kala –, bet papildus figurālajai daļai vajadzēja arī granītu postamentam, un man bija jādodas to pirkt uz Pēterburgu,” M.Buškevics atgādina, ka uzticētie godpilnie un atbildīgie pienākumi viņam nav nepazīstami no līdzšinējās darba pieredzes.
Rīgā jau notikuši E.Radziņai veltīti sarīkojumi tuvāk jubilejas datumam. Svētdien pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrībā tos papildinās Helgas Ingeborgas Melnbārdes un O.Šalkoņa grāmatas “Elza no Elku ielas” atvēršanas svētki, kuros piedalīsies aktieri Ilze Rūdolfa, Mārcis Maņjakovs un vīru vokālais ansamblis “Arājs”. Otrdien pulksten 16 E.Radziņas atceres pēcpusdiena un grāmatas atvēršana paredzēta Jelgavā – Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā, šo sarīkojumu kuplinās Ā.Alunāna Jelgavas teātris. Tai pašā dienā pulksten 13.30 savu absolventi pieminēs Jelgavas 1. ģimnāzija.
