Par sabiedrības spēju pakļauties ažiotāžai līdz šim ne reizi vien bijusi laba izdevība pārliecināties.
Par sabiedrības spēju pakļauties ažiotāžai līdz šim ne reizi vien bijusi laba izdevība pārliecināties – sākot ar sāls iegādi vairumpartijās, pakļaujoties dezinformācijai par Briseles nodomu šo latviešu vēderam tik ierasto mantu aizvākt no tirdzniecības, un beidzot ar aptieku atbrīvošanu no validola krājumiem.
Pēdējais aktuālais panikas vilnis gan nav tieši skāris specifisku pārtikas produktu vai medikamentu tirdzniecību, bet izvērties teju vai spiegu seriālā valsts ekonomikas kuģa šūpošanas līmenī. Pagājušajā nedēļā atklājies, ka pagaidām anonīmi nelabvēļi atvēzējušies pret pieclatnieku banknotēs redzamajiem ozoliem ar asi trītiem kara cirvjiem vai vismaz “svensonu” ražotiem motorzāģiem, proti, palaiduši tautā treknu “pīli” par drīzumā it kā gaidāmu nacionālās valūtas lata devalvāciju. Sak, dārgie tautieši, drīz vien par saviem uzkrājumu simtiem un tūkstošiem nespēsiet iegādāties neko vairāk kā dažus kilogramus uzgriežamās desas.
Provokatīvo izteikumu iespaidā tauta masveidā nesusies uz tuvākajām valūtas mītuvēm, lai atbrīvotos no iekrātajiem latiem un zeķēs un banku depozītu kontos iekrātos naudas žūksnīšus konvertētu svešzemju valūtās. Premjers Aigars Kalvītis ij sašutumā nopukoties paguva, kad naudas mijēji jau berzēja rokas un stūķēja kabatās un maisos panikas dēļ gūto ātro peļņu, bet bankas steidza iegādāties papildu eiro krājumus. Pēkšņo latu noandelēšanas ugunsgrēku centās dzēst centrālās bankas vadītājs, līdz galu galā jucekļa šķetināšanā valdības līmenī tika iesaistīti pat divi no trim Latvijas slepenajiem dienestiem – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija.
Vairāk nekā skeptiski vērtējami Latvijas Bankas (LB) vadības izteikumi par to, ka no pēkšņās ažiotāžas labumu guvuši tikai naudas maiņas punkti, bet par bankām gan šādu ziņu neesot. Ko gan tādā gadījumā darīja mūsu reputācijas kalngalus sasniegušās solīdās finanšu institūcijas – stāvēja malā ar svecīti un drebēja aiz bailēm, ka ātri gūtā peļņa sāks smakot vai, aizbildinoties ar gripas karantīnu, slēdza durvis apmeklētājiem?
Jebkurā gadījumā vismaz zināma daļa mahinatoru savu panākusi un veikla devalvācijas piesaukšana kā iespējams ventilators sakarsušās valsts ekonomikas dzesēšanai nostrādājusi gluži kā uz sārta dedzināmu raganu buramvārdi. Tautai tagad visa šī realitātes seriāla ietvaros būtu ārkārtīgi interesanti uzzināt, kas bijis pirmais dezinformācijas izplatītājs, ko it kā veiksmīgi jau pamanījušies “izskaitļot” SAB pēdu dzinēji un kuram nu draud piekārt pantu par kaitniecību.
Vienlaikus skumji jāsecina, ka uzticība valsts finanšu institūcijām un sabiedrības izglītotības līmenis, par spīti socioloģisko aptauju atspoguļotajam optimismam, nav būtiski mainījies kopš nu jau teju leģendārā finanšu milža “Banka Baltija” un citu līdzīgu iestādījumu sabrukuma deviņdesmito gadu vidū. Jāpieļauj, acu aizmālēšana ar 90 procentu ienesīguma depozītiem vairs nevienam neizdotos, tomēr, izrādās, no pirksta izzīstiem lata bezvērtīguma draudiem gan daudzi ir gatavi noticēt acumirklī.
Spītējot brašo darboņu pūstajai miglai, joprojām tikpat vērtīgie vienlatu monētās redzamie laši izsmējīgi demonstrē savus spīdīgos sānus, bet “piecīšu” dižozolus nav skārušas ne tropiskās vētras, ne ļaunprāšu cirvju asmeņi. Savukārt valūtas maiņas kantori var gatavoties jaunai roku berzēšanai un jaunam vieglās peļņas vilnim, kad tauta sāks nest atpakaļ iepriekš ar krietnu pārmaksu iegādātās eiro masas, kas nu būs jāatdod salīdzinoši teju vai par dempinga cenām. Bet tā jau būs šī “realitātes šova” nākamā sērija.
