Nesen plašsaziņas līdzekļos Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis mierināja sabiedrību, ka partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanā tiks izmantota «kompleksā pieeja».
Nesen plašsaziņas līdzekļos Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis mierināja sabiedrību, ka partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanā tiks izmantota “kompleksā pieeja”. Tomēr Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja TP priekšlikumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kur no solītās “kompleksās pieejas” nav ne miņas.
“Griestu” priekšvēsture
Pirms 2002. gada Saeimas vēlēšanām ieviestie jauninājumi partiju finansēšanas kārtībā nedeva gaidīto rezultātu. Bija skaidrs, ka partiju finanšu atklātības nodrošināšanai, kas tika izvirzīts par likuma mērķi, nepietiek vien ar ierobežojumiem partiju ienākumiem, jo tas nepieciešamību tām vākt resursus priekšvēlēšanu kampaņai nemazināja. Pēc šokējošajām ziņām par to, cik vidēji partijas tērējušas vēlētāju balstu iegūšanai, politiķi izlēma ierobežot arī izdevumus.
Tēriņu griesti tika ieviesti 2004. gadā, nosakot ierobežojumu 20 santīmu uz vienu vēlētāju. Gan eksperti, gan KNAB norādīja, ka nepieciešams regulējums arī tā saukto trešo personu reklāmas kampaņai, taču tas netika izdarīts. 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā šis “robs” regulējumā, tēlaini izsakoties, kļuva par vārtiem uz pasauli. TP ar biedrības “Sabiedrība par vārda brīvību” palīdzību pārkāpa tēriņu griestus vismaz par Ls 506 683, bet Latvijas Pirmā partija ar nodibinājuma “Pa saulei” starpniecību – par Ls 309 365.
Drīz pēc tam TP nāca klajā ar iniciatīvu uzlabot partiju finansēšanas sistēmu. M.Kučinskis raidījumā “Tādi esam” skaidroja, ka TP strādā pie “kompleksas pieejas” Partiju finansēšanas likuma caurumu lāpīšanā, kur būs runa ne vien par partiju tēriņu griestu atcelšanu, bet arī par trešo personu īstenotās kampaņas noteikumiem un priekšvēlēšanu aģitācijas perioda garumu. Partiju tēriņu atcelšanas gadījumā pēc pēdējiem diviem ierosinājumiem gan vairs nebūs nekādas vajadzības. Vēlāk valdošās koalīcijas partiju pārstāvju iesniegtajos priekšlikumos nebija nekā no solītās “kompleksās pieejas”, un 8. februārī Saeima nobalsoja vien par TP ierosinājuma atcelt partiju tēriņu griestus nodošanu komisijām.
Ierobežojumi un atklātības princips
TP vienīgais arguments šādiem grozījumiem ir partiju finansēšanas atklātības nodrošināšana. Tiktāl varētu piekrist. Taču pārdomas raisa premjera izteikumi plašsaziņas līdzekļos, ka ar ļoti stingru finanšu kontroli ziedotājiem ir pilnīgi pietiekami, jo visi citi ierobežojumi noved pie deformācijām. Ja reiz kādam ir nauda un vēlme ietekmēt politiskos procesus, vienmēr iespējams atrast ceļu, kā to izlietot. Šis izteikums ļauj izdarīt vismaz divus secinājumus.
Pirmkārt, no tā var saprast, ka Ministru prezidents nemaz nepieļauj, ka lēmumu pieņemšana iespējama bez “naudas maisu” ietekmes. Izskatās, ka partiju tēriņu griestus valdošā koalīcija uzskata par “birokrātisko” barjeru, kas traucē sponsoriem panākt sev labvēlīgus nosacījumus vai konkrētu politisku lēmumu. Taču tieši tas arī ir partiju tēriņu ierobežojumu mērķis – padarīt par iespējamu to, ka politiskās partijas ir mazāk atkarīgas no turīgiem sponsoriem un ka partiju un sponsoru vidū nepastāv darījumu attiecības.
Otrkārt, pēc premjerministra un acīmredzot arī TP domām, partiju tēriņu ierobežojumi un finansēšanas atklātība ir nesavienojamas lietas. Jāatgādina, ka partiju tēriņu griesti tika ieviesti ar mērķi veicināt atklātību partiju finansēšanā.
Visbeidzot, nepastāvot izdevumu ierobežojumiem, veidosies situācija, ka turīgākās partijas un līdz ar tām sponsori iegūst neproporcionālu ietekmi uz vēlēšanām. Šāds grozījumu pamatojums liek uzdot jautājumu, kādēļ TP tēriņu griestu atcelšanas vietā neierosina regulēt trešo personu īstenoto priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī beidzot pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un atrisināt virkni citu sasāpējušu problēmu, kas saistītas ar partiju finansēšanu un patiešām uzlabotu sistēmu.
Bēg no soda
Ierosinot atcelt partiju tēriņu griestus, TP acīmredzami bēg no soda un ar šādiem grozījumiem leģitimizē kampaņas noteikumu pārkāpumus. Prognozējams, ka KNAB kā sodu par pārkāpumiem uzliks pienākumu šķirties no pusmiljona latu par labu valsts budžetam. Taču tas vairs nebūs iespējams, ja grozījumi stāsies spēkā pirms soda uzlikšanas, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Tādēļ partijas ierosinājums atcelt priekšvēlēšanu izdevumu griestus atbilst klasiskam valsts sagrābšanas mēģinājumam, kur politikas un biznesa oligarhu kartelis pilnībā pārņem valsts institūcijas. Šī karteļa dalībnieki manipulē ar politikas veidošanu, lai nodrošinātu sev priekšrocības, privātu vai kliķes labumu. Izskatās, ka tā arī ir “kompleksā pieeja”, par ko TP pārstāvji runā, tikai diezin vai politisko partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanai.
