Tuvojoties pavasarim, Elita jautā, kā kartupeļu laukā ierobežot sprakšķu kāpuru izplatību.
Tuvojoties pavasarim, Elita jautā, kā kartupeļu laukā ierobežot sprakšķu kāpuru izplatību.
Kā skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta konsultants Jānis Āboliņš, sprakšķi un to kāpuri lielākoties ir augēdāji, apgrauž lapas, bet kāpuri var ievērojami samazināt ražu, jo bojā gandrīz visu kultūraugu un savvaļas augu apakšzemes daļas, izēd augsnē izsētās sēklas, to dīgstus. Noskaidrots, ka kartupeļi nav drātstārpu pievilcīgākā barība, iespējams, tupeņi tiek stipri bojāti kā mitruma avots, jo sprakšķu kāpuri necieš augsnes izžūšanu. Ja zemē mitrums mazāks par 25 procentiem (kā daudzviet bija pagājušajā gadā), tie iet bojā.
Par kritisku kultūraugiem uzskata vairāk par 10 kāpuriem uz kvadrātmetru augsnes laukuma. Ja to skaits nepārsniedz 20 – 30 uz kvadrātmetru, graudaugu sēklas un kartupeļu stādāmo materiālu pirms sējas vai stādīšanas nepieciešams apstrādāt ar insekticīdu (aktara 25 d.g. – kartupeļiem, kruizers 10 p.s. – graudaugiem un kartupeļiem). Ja sprakšķu kāpuru skaits pārsniedz 20 – 30, vēlams lauku atstāt tīrā papuvē. Augsnes kultivēšanas un aršanas laikā daudz kāpuru apēd kukaiņēdāji putni, liela daļa kūniņu un oliņu tiek iznīcinātas mehāniski. Kāpuri parasti uzturas augsnē septiņu desmit centimetru dziļumā, rudenī, kad augsnes temperatūra pazeminās līdz 90C, tie sāk virzīties uz ziemas guļu 50 – 80 centimetru dziļumā. Sprakšķu kāpuru skaits laukā nosakāms rudenī, pirms augsnes temperatūra nokrīt līdz deviņiem grādiem, izdarot vairākus rakumus 50×50 un 25 centimetrus dziļi un augsni izsijājot. Visvairāk sprakšķu kāpuru trešā gada āboliņa laukos, ilggadīgās ganībās (atrasts vairāk par 100 kāpuriem uz kvadrātmetru), sprakšķi olas labprāt dēj arī nezāļainos kultūraugu laukos, sevišķi, ja tajos aug vārpata, kuras sakņu dzinumus kāpuri izmanto barībai.
Nelielā platībā pavasarī sagrieztus burkānus vai kāļus, vai izmērcētus kukurūzas vai kviešu graudus izsēj no piecu līdz 15 centimetru dziļās vadziņās, ko veido starp kultūraugiem apmēram 60 centimetru attālumā un aizber. Pēc trim četrām dienām vadziņas atrauš un salasa tur barojošos sprakšķu kāpurus.
***
Sprakšķi
Latvijā zināmi vairāk nekā 10 sugu sprakšķi – nelielas līdz vidēji lielas iegarenas vaboles. Nokritusi uz muguras, pateicoties speciāliem priekškrūšu un viduskrūšu veidojumiem, tā spēj tik strauji saliekties, ka palecas gaisā, lai nokristu uz kājām. Lēciena brīdī dzirdams sprakšķis. Sprakšķu kāpuri ir brūngandzelteni vai brūni, cietu ķermeņa apvalku (tāpēc iesaukti par drātstārpiem), dzīvo augsnē, to attīstība ilgst četrus līdz sešus gadus, pieauguši ir 16 – 25 milimetrus gari.
