Protams, rūgtums par cukura nozares likvidēšanu ir, un tas nepāries vēl ne šogad, ne nākamgad.
“Protams, rūgtums par cukura nozares likvidēšanu ir, un tas nepāries vēl ne šogad, ne nākamgad,” pēc Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas (LCAA) biedru gada kopsapulces, kas norisinājās 23. februārī Lielvircavā, atzīst LCAA izpilddirektore Aija Ukše.
“Esam saņēmuši pietiekamu devu nopēluma, ka neesam spējuši saglabāt nozari, pārliecināt Zemkopības ministriju par tās pastāvēšanas svarīgumu, ieinteresēt valdību, kaut ko darīt lietas labā, ka esam korumpēti, ātras naudas tīkotāji, līdz ar to ar vieglu sirdi piekāpušies Latvijas cukura ražotājiem un galu galā arī Eiropai. Tomēr fakti liecina, ka līdztekus mums šajā reformā ir daudz citu ieinteresēto pušu, tādēļ nepiekrītam mums izteiktajiem pārmetumiem un bezdarbībai,” minēts LCAA publiskajā paziņojumā.
Lauksaimnieki meklē alternatīvu
“Kad sākās diskusijas par cukura sektora reformu, Latvijas pozīcija, kas tika izstrādāta sadarbībā ar LCAA un ko neskaitāmās sanāksmēs visos iespējamos līmeņos aizstāvēja Zemkopības ministrija un asociācija, bija vērsta uz to, lai reforma tiek veikta uz to valstu rēķina, kas saražo B cukuru un eksportē to ārpus ES, par to saņemot subsīdijas. Lielākā daļa ES valstu tomēr piekrita reformai tās tagadējā formā un sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem. Atpakaļceļa nav,” bilst A.Ukše. Nu to apzinās visi lauksaimnieki, un lielākoties viņi jau raduši alternatīvu saldo sakņu platībām un sākuši rīkoties. “Vairs nav tādu, kas klusībā cer, ka situācija varētu mainīties,” asociācijas izpilddirektore apliecina – daļa cukurbiešu audzētāju jau paguvuši realizēt speciālo tehniku, kas nozares likvidēšanas dēļ saimniecībās nu kļuvusi lieka.
Līdztekus LCAA biedriem un cukurbiešu audzētājiem Lielvircavā bija ieradies arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena, lai interesentus informētu par cukurbiešu audzētājiem pieejamo finansējumu cukurfabriku restrukturizācijas laikā. “Atšķirībā no citām LCAA kopsapulcēm šī bija vairāk informatīva sanāksme,” paskaidro A.Ukše.
Asociācija turpinās darbu
Kaut arī iepriekš daudz tika diskutēts, vai LCAA vērts turpināt darbu, ja reiz valstī nolemts pārtraukt cukura ražošanu, biedri nolēma asociāciju nelikvidēt. “Tā turpinās strādāt, kamēr solītā nauda fabriku restrukturizācijas gadījumā cukurbiešu audzētājiem pilnībā tiks samaksāta,” A.Ukše piebilst, ka vēl jāiesaistās lauksaimniecības dažādošanas valsts programmas izstrādē, lai apgūtu tam paredzētā fonda finansējumu.
LCAA valdes loceklis biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Valters Bruss norāda, ka 2006. gadā cukurbiešu lauki Latvijā aizņēma vidēji 12 tūkstošus hektāru. Nu tie lielākoties tiks apsēti ar rapsi vai graudaugiem. “Problēmas var radīt nepietiekamās kulšanas jaudas ražas novākšanas laikā. Ar zemkopības ministru esam konceptuāli vienojušies, ka Lauku attīstības plānā 2007. un 2008. gadā graudu, rapša sējmašīnu un kombainu, kā arī pirmapstrādes iekārtu iegādē prioritātes būtu jādod bijušajām cukurbiešu audzētāju saimniecībām,” saka V.Bruss.
