Izbrīnīts par gulbju izturību bargajā salā, šīs nedēļas sākumā Guntis Vītoliņš no Svētes pagasta «Ziņām» vēstīja, ka Ruļļu karjerā sestdien uzradusies vesela cēlo putnu ģimene.
Izbrīnīts par gulbju izturību bargajā salā, šīs nedēļas sākumā Guntis Vītoliņš no Svētes pagasta “Ziņām” vēstīja, ka Ruļļu karjerā sestdien uzradusies vesela cēlo putnu ģimene. Ornitologi gan ziņo, ka paugurknābja gulbji arī ziemās pie mums nav retums. Speciālisti uzsver, ka ziemotājus nedrīkst barot, jo gulbji, ja tie sākti piebarot, pilnībā atkarīgi no cilvēkiem.
“Ziņas” vakar novēroja, ka daļa Ruļļu karjera nav aizsalusi. Tā ziemeļu pusē ūdenī šķietami labi jutās pāris vecāku baltu gulbju un divi pērnā gada perējuma jaunie ar brūnu apspalvojumu. Putni atsaucās cilvēku aicinājumam un piepeldēja tuvu klāt, izkāpa uz ledus un nebaidījās.
Kā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis ornitologs un gulbju pazinējs Ruslans Matrozis, gulbji ir visnotaļ mobili putni – tiklīdz laikapstākļi kļūst viņiem nelabvēlīgi, tie pārvietojas citur. Gulbji mūsu valstī ir arī tipiski ziemotāji, taču nepieciešama neaizsalusi ūdens tilpe. Ja aizsalst, lido prom. Ornitologs zina teikt, ka, piemēram, 28. janvārī kāds putns reģistrēts mūsu valstī, bet jau 10. februārī putnu pazinēji to atraduši 800 kilometru tālajā Dānijā. Ja ūdeņi aizsalst, pāris dienās tie var aizlidot uz Lietuvu vai Poliju, kur siltāks klimats. Tā R.Matrozis skaidro arī pēkšņo gulbju parādīšanos Ruļļu karjerā. Pie mums tie bieži mēdz ziemot tur, kur ieplūst silti ūdeņi – termoelektrostaciju tuvumā un citur, kur ūdens neaizsalst.
Gulbji ir augēdāji, lai ar garajiem kakliem tie aizsniegtu barību, ūdenstilpei jābūt metru pusotru dziļai. Ornitologs atbalsta šo putnu piebarošanu – baltmaize tiem esot kā saldais ēdiens. To, ka gulbji nebaidās cilvēku, ietekmē viņu raksturs – vieni ātri pierod pie barotāja un droši nāk klāt, citi ir bailīgāki, sevišķi rudenī vai ziemas sākumā.
Literatūrā gan atrodamas ziņas, ka citi ornitologi Latvijā ziemojošos gulbjus barot neiesaka, jo atšķirībā no pīlēm tie no regulārām maltītēm kļūst pilnīgi atkarīgi. Viņi pie barības pierod ļoti ātri un nelido prom pat tad, ja draud iesalšana ledū. Ja nu tomēr gulbji ieradināti, tos jāturpina barot regulāri līdz pat pavasarim.
Kā uzsver R.Matrozis, dabīgā gulbju bojāeja ziemā jāuzskata par normālu parādību. Tiem nav ienaidnieku, jo zvēri no milzīgajiem putniem baidās. Pēc ornitologa teiktā, ja vienā gulbju ģimenē izšķīlušies pieci mazuļi, bet pēc ziemas izdzīvo tikai trīs, 300 procentu populācijas pieaugums vērtējams kā augsts rādītājs.
***
Paugurknābja gulbis*
Latvijā parasts ligzdotājs – aptuveni 800 – 1000 pāru perē katru gadu. Vairāk rietumu daļā. Lielākais blīvums lielajos piejūras ezeros, piemēram, Liepājas ezerā 1997. gadā ligzdoja apmēram 220 pāru. Paugurknābja gulbis ir arī regulārs ziemotājs – 200 – 5500 putnu atkarībā no ziemas apstākļiem. Galvenā pulcēšanās vieta ir Liepājas ezers, kur normālās ziemās to skaits pārsniedz trīs tūkstošus. 2001. gada janvārī uzskaitīts 3700 īpatņu.
*No www.putni.lv
