Jelgavniece Zaiga R. ar «Ziņu» starpniecību vēlas saņemt notāra padomu, kā atrisināt mantojuma jautājumu, kas viņai sagādā problēmas.
Jelgavniece Zaiga R. ar “Ziņu” starpniecību vēlas saņemt notāra padomu, kā atrisināt mantojuma jautājumu, kas viņai sagādā problēmas.
Zvērināta notāre Latvijas Notāru padomes locekle Daina Andersone, kurai “Ziņas” lūdza palīdzību, skaidro, ka situācijas labākai iepazīšanai nepieciešama papildu informācija. Tālab Zaigai R. vai viņas tuviniekiem ar visiem iespējamiem dokumentiem jāierodas uz konsultāciju. Taču laikrakstam uzticēto stāstu par sarežģījumiem mantojuma lietā un notāres vispārīgos ieteikumus nolēmām publicēt.
Atklājas papildu apstākļi
Jelgavniece raksta, ka daļu mājas viņa mantojusi no aprūpētas sirmas kundzes, kuras vīrs un audžudēls aizgājuši aizsaulē. Pirmais nomiris vīrs. Audžudēls pēc tēva nāves mantojumu nav pieprasījis, dzīvojis pie vienas, pie otras sievas, adoptējis pirmās dēlu. Kārtojot mantojuma dokumentus, Zaiga R. konstatējusi, ka Valsts zemes dienesta nodaļā atrodas vēl viena mantojuma apliecība, kur figurējusi vecās kundzes audžudēla otrā sieva ar mazgadīgo pirmās sievas dēlu. Arī uz mājas daļu kā mantinieks norādīts nepilngadīgais dēls.
Sieviete, kuru Zaiga R. kopusi, uzskatīja, ka ir apkrāpta. Pēc vīra nāves viņa noskaidrojusi, ka presē bijis izsludināts mantiniekiem noteiktā laikā pieteikties uz savu mantojuma daļu. Arhīvā vēlāk uzzināts, ka audžudēls to nav izdarījis. Savukārt Zemes dienestā mantošanas apliecības kopija vārds vārdā bijusi tāda pati kā vecajai kundzei.
Pēc mājas saimnieces nāves audžudēla adoptētais dēls apmeklējis māju. Sākumā rādījis papīru, ka viņam pienākas puse mantojuma, pēc tam – tikai 1/12. daļa. Līdz galam mantojuma dokumentus pilngadīgais mantotājs neesot nokārtojis. Divas reizes ieradies un prasījis, lai atmaksā viņa daļu. Summu nav nosaucis. Arī nekādus līgumus slēgt negribot.
Zaiga R. atzīst, ka viņas rīcība ir ierobežota. Kamēr jautājums nav atrisināts, mājā nav iespējams veikt remontu, jo tas palielinātu ēkas vērtību un līdz ar to arī atmaksājamo līdzekļu daļu otram mantotājam. Tiesa, jelgavniecei nav pilnīgas pārliecības, vai audžudēla audžudēlam ir likumīgas tiesības uz mantojumu. Ja tās ir, nav skaidrs, kāpēc viņš gadiem vilcinās un nenokārto visus dokumentus.
Nav līdz galam izprotams
Notāre D.Andersone atzīst, ka no uzrakstītā nevar spriest par visām niansēm. Ja starp Zaigu R. un mājas saimnieci bija noslēgts uztura līgums, cits uz mantojumu nevarētu pretendēt. Taču vēstulē viss līdz galam nav aprakstīts.
D.Andersone pieļauj, ka deviņdesmito gadu sākumā uztura līgums varbūt bija noformēts bez Zemesgrāmatas. Jāpārliecinās dokumentos, kam kas piederēja. “Uztura līgumus tolaik diezgan strikti slēdza pie notāriem, tātad bija arī kādi īpašuma piederības dokumenti. Līgumā norādīto īpašuma daļu pazaudēt nevar. Taču jāiepazīstas ar visiem dokumentiem. Tos neredzot, grūti izvērtēt,” skaidro D.Andersone. “Vēstules sākumā viss liekas gludi, tikai noformēšanas vaina. Bet no tālākā nav skaidrs, vai cilvēki nav palaiduši garām pēdējo zemes izpirkšanas termiņu.”
Nekas nav jāmaksā bez līguma
Notāre uzsver, ka Zaigas kundzei nekas nav jāmaksā otram mantotājam, kamēr nenoslēdz attiecīgu līgumu. Savukārt to nevar noslēgt, kamēr visu neierakstīs Zemesgrāmatā un neiegūs skaidrību par piederību. Nevajadzētu arī uzņemties to nokārtot cita vietā un par to maksāt naudu. Tik mēr neko īpašumā nevajadzētu ieguldīt. “Kopīpašums ir pats neizdevīgākais. Jātiek galā ar papīriem, jāieraksta sava daļa Zemesgrāmatā un tikai tad var runāt par kādas summas maksāšanu. Izskatās, ka kundze savu daļu mantoja, bet daļas, kas pienācās citiem, palikušas “karājoties gaisā”, varbūt ir atsevišķi kārtotas. Mirušajai saimniecei par to bijusi nepilnīga informācija, varbūt viņa to pat nezināja. Tagad šīs lietas atvieglo tas, ka nekustamajam īpašumam jābūt reģistrētam Zemesgrāmatā. Aprakstītajā gadījumā var spriest, ka ne visi dokumenti bijuši kārtībā,” saka notāre.
D.Andersone Zaigu R. mudina ar visiem dokumentiem, kas ir viņas rīcībā, apmeklēt notāri, lai klātienē izvērtētu un izprastu situāciju. “Pārliecināsimies par ierakstiem Zemesgrāmatā. Mantojuma lieta ir arhīvā, arī ar to var iepazīties. Galvenais – sakārtot lietas. Uztrauc zeme, vai tā savlaicīgi privatizēta,” teic D.Andersone, pieļaujot, ka šis nebūs tas gadījums, kad notāre no apmeklētājas varētu prasīt naudu. Ja Zaigas kundzei ir veselības problēmas, viņas vietā var ierasties pilnvarotie bērni. “Viņiem gan būs jāmaksā, bet tas nav briesmīgākais.”
***
Uzziņai
– Gandrīz ikvienam no mums pieder kas vērtīgs – zeme, māja, automašīna, nauda, vērtspapīri. Ja pašlaik vai tālākā nākotnē savu īpašumu vēlamies nodot citai personai, ir vairākas iespējas, kā to noformēt. Pirms izvēlēties, nepieciešams iepazīties ar likumā noteiktajām iespējām.
– Uztura līgums. Noslēdzot uztura līgumu, iedzīvotājs savu īpašumu nodod cita cilvēka rokās, pretī saņemot apliecinājumu palīdzēt (nodrošināt aprūpi, ēdināšanu, izmitināšanu, īpašuma aprūpi). Jāapdomā, vai īpašums nav daudzkārt vērtīgāks par to, ko piedāvā otra puse. Varbūt izdevīgāk īpašumu pārdot.
– Dāvinājums. Izvēloties dāvinājumu, iedzīvotājs bez atlīdzības savu mantu atdod otram un vairs nav tās īpašnieks. Tomēr arī šajā gadījumā var noteikt papildu prasības, piemēram, ka līdz mūža beigām dzīvosiet atdāvinātajā dzīvoklī.
– Testaments. Uzrakstot testamentu, cilvēks nosaka, kas notiks ar īpašumu pēc viņa nāves. Līdz mūža beigām testamenta atstājējs paliek vienīgais sava īpašuma saimnieks. Taču testamenta gadījumā būtiskākais, lai cilvēka griba patiešām tiktu ievērota. Lai būtu pārliecināts, ka pēc nāves tas netiks pazaudēts, labots vai iznīcināts, jāizvēlas publiskā testamenta forma, ko saskaņā ar klienta gribu pie sevis glabās notārs, un dokuments būs drošībā. Savukārt rakstot privāto testamentu un glabājot sev vien zināmā vietā, var gadīties, ka nebūs neviena, kas garantētu pēdējās gribas izpildi.
– Pirms lēmuma pieņemšanas ieteicams konsultēties ar notāru, kura pienākums izzināt visu darījuma pušu gribu, izskaidrot tā tiesiskās sekas. Notārs arī sastāda attiecīgu līgumu un uzņemas atbildību par tā saturu un atbilstību pušu interesēm.
