Valdības izbraukuma sēde Valmierā 6. februārī izraisīja diskusijas konkurējošo dienas laikrakstu slejās un interneta portāla komentāros.
Valdības izbraukuma sēde Valmierā 6. februārī izraisīja diskusijas konkurējošo dienas laikrakstu slejās un interneta portāla komentāros. “Cirks atbraucis!” un “Valdības sēdes reģionos – parodija par varas decentralizāciju” ir Baiba Lulles viedokļa virsraksts “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”. Gunta Sloga no “Dienas” ar viegli jaušamu ironiju piedāvā pasākuma norises aprakstu, starp rindiņām lasītājam ļaujot apjaust tā nenopietnību. Lai arī ziņu dienesti ziņo, ka Aigars Kalvītis bijis apmierināts ar izbraukuma sēdi un pārliecināts par to turpmāku nepieciešamību, arī Valsts prezidente esot atzinusi šā pasākuma nozīmi, kopīgais plašsaziņas līdzekļu fons liecina, ka iecerētais varas decentralizācijas mērķis diezin vai sasniegts. Tam ir vairāki iemesli.
Sēdes galvenais mērķis – reģionu attīstība – notikumu ņirboņā noklusa. No vienas puses, kārtējā kabineta sēde, skaļš izrādes formāts un pasākuma novitāte, no otras puses, daudzie pasākumi, kas bija iekļauti ministru “uzlidojumā”, palīdzēja no baļļas izliet ūdeni ar visu bērnu. Notikumu sadrumstalotība neļāva koncentrēties sēdes saturam, kurā mazāk nekā divu stundu laikā tika skatīts 30 darba kārtības jautājumu. Ministri raiti pārgāja no viena jautājuma pie otra. Tikai pēdējais – Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas ziņojums par plānošanas reģioniem un Vidzemes reģiona plānu izklāsts attiecās uz Valmieru un tās iedzīvotājiem. Ministri nu uzdeva jautājumus un vēlāk ņēma vērā ziņojumu, nosakot septembri par galīgo dokumentu sagatavošanas termiņu. Sanākušie varēja arī uzdot jautājumus Ministru prezidentam.
Atklātās valdības sēdes savulaik ierosināja Einārs Repše, un tās vienlīdz ironiski uzņēma gan viņa politiskie konkurenti, gan eksperti. Sabiedrībai patlaban iespējams brīvi klātbūtnē vērot pašvaldību sēdes, taču tas nav iecienīts iedzīvotāju līdzdalības veids. Cilvēki tās apmeklē, ja zina savas tiesības un tajās tiek skatīts kāds viņiem svarīgs jautājums. Ironisku attieksmi pret atklātajām sēdēm rada vērotāju bezpalīdzīgā situācija, jo līdz Ministru kabinetam parasti nonāk jautājumi, kas jau apspriesti. No efektivitātes viedokļa sabiedrībai lēmumu pieņemšanā jāiesaistās līdz jautājuma nonākšanai Ministru kabinetā. Teorētiski nedēļas līdz sēdei, bet ne pati sēde, ir pēdējais brīdis, kad atbilstīgajām institūcijām var iesniegt priekšlikumus.
Izbraukuma sēde atspoguļoja un apstiprināja varas hierarhiju Latvijā. Ne velti premjerministrs, uzrunājot skatītājus, brīdināja, ka jautājumus šoreiz nedrīkstēs uzdot. Izrādīts tika viens no varas īstenošanas cēlieniem – brīdis, kad iepriekš nolemto ieprotokolē. Līdz ar to politiķi cilvēkiem piedāvāja varas ilūziju un līdzdalības surogātu. Efektīva valsts pārvalde ir tieši pretēja šai izrādei. Ideālā gadījumā politika tiek veidota kopā ar sabiedrības interešu grupām un ekspertiem, bet politiķi par darbības rezultātiem atskaitās sabiedrībai. Iespējams, mūsu politiķiem šāda līdzdalības forma ar aplausiem un apbrīnu ir vistīkamākā. Tomēr pasākums lieliski atklāja reālos politikas veidošanas principus – norobežošanos no sabiedrības kombinācijā ar labām sabiedriskajām attiecībām –, un cilvēki to novērtēja. Tiesa, ironiski. Līdz ar to “piebraukšana” tautai kalpojusi par soli varas attālināšanā no tautas.
Tas prasa ko vairāk par valdības izbraukuma sēdēm provincē. Ap to laiku, kad norisinājās vēsturiskā Valmieras sēde, pārlasīju 158 Latvijas sieviešu klubu pieteiktus projektus, kas atšķirībā no Ministru kabineta sēdes bija vistiešāk vērsti uz to, lai uzlabotu sava pagasta vai pilsētas dzīvi. Žēl, ka konkursa finālistu prezentācijas neredzēja Ministru kabinets, plānošanas eksperti un pašvaldību vadītāji. Šāda otrādi vērsta izrāde ļautu saprast, ka varas decentralizācija nozīmē pieslēgties tiem procesiem, kas Latvijā jau notiek, pateicoties radošu un gudru cilvēku darbībai. Privātas firmas sniegtais finansējums bija gauži nesamērojams ar projekta idejām un projektu skaitu. Uz jautājumu, ko viņas iesāks, ja finansējums netiks piešķirts, sievas teica, ka darīs tāpat, tikai tas paņems daudz vairāk laika un pūļu.
Salīdzinoši nesen Nacionālā plāna autori atklāja, ka valsts attīstības centrā ir cilvēks. Nu šo atskārsmi vajadzētu mācīties izmantot, un te diezin vai valdības izbraukuma sēdes vien spēs ko līdzēt.
Saīsināti no politika.lv
