Kā ik gadu negaidīti sākusies gripas sezona ieviesusi zināmu haosu mūsu labi sakārtotajā veselības aprūpes sistēmā (vai vārdus par sakārtotību likt pēdiņās vai atstāt bez, katrs lai izlemj pats).
Kā ik gadu negaidīti sākusies gripas sezona ieviesusi zināmu haosu mūsu labi sakārtotajā veselības aprūpes sistēmā (vai vārdus par sakārtotību likt pēdiņās vai atstāt bez, katrs lai izlemj pats). Acīmredzot tāda kārtība vairs īsti neiet pie dūšas arī pašiem veselības sistēmas funkcionāriem, tāpēc lemts šajā jomā veikt 21. gadsimta cienīgu tehnoloģisko izrāvienu. 22. februārī Ministru kabinetā valsts augstāko amatpersonu – valsts sekretāru – sanāksmē uzsaukts jauns dokuments, kuram acīmredzot būs lemts tapt par kārtējo (laikam arī vienīgo) panaceju daudzkārt aprunātajā sistēmā. Runa ir par pāris gadu lolotām pamatnostādnēm “e – veselība Latvijā” līdz ar tās īstenošanas plānu 2007. – 2013. gadam. Tas gan vēl jāsaskaņo ar vairumu ministriju. Kaut gan, cik var spriest no pieredzes, tas tik tāds tehnisks jautājums vien būs. Kā dzīve liecina, viss, kas saistīts ar priekšburtiņu “e-“, vismaz Latvijā aiziet “uz urrā”. Nebūsim taču galīgie tumsoņas.
Tātad kāda laime mūs sagaida – elektroniskā veselības karte katram, ārstniecības iestāžu datorizācija, elektronisko slimības vēsturu ieviešana, veselības aprūpes pārvaldes funkciju (iestāžu) datorizācija, diagnostikas elektronizācija un telemedicīnas attīstība, veselības aprūpes darba plūsmu elektronizācija, nozares egatavības veicināšana un eveselības programmas pārvaldība. Vai tas ir kas slikts? Domājams, tie, kas kaut ko no tā saprot, izsauksies: “Lieliski!” Un, ja uzzinām, ka projekta realizācija vismaz šodienas cenās mērāma 51 099 770 latu apmērā, tā īstenošanā tieši iesaistītie teiks, ka tas ir vienkārši dubultlieliski.
Acīmredzot veselības aprūpes varenie būs tikuši skaidrībā, kāpēc ar to aprūpi nav tomēr īsti, kā vajag. Laikam pilnīgai laimei pietrūkst katru lauku māju aprīkot ar normālu interneta pieslēgumu, par lauku ģimenes ārstu doktorātiem pat nerunāsim. Daudzmaz sekojot līdzšinējiem grandiozajiem ar burtiņu “e-” apzīmētajiem projektiem (tostarp arī valsts uzņēmuma Latvijas Pasts interneta abonēšanas projektam, kura graujošo gaitu bijis iespējams iepazīt ikvienam abonentam), gribas uzdot dažus jautājumus. Piemēram – vai augšām zināms, kā šodien ārstiem ir ar interneta pieslēgumu un datoru pieejamību? Būtisks jautājums – kurš maksās par interneta pieslēgumu gan pacienta, gan medicīnas iestādes, gan ārsta galā? Piedodiet, bet līdzšinējā pieredze liecinājusi, ka par visu būs jānorēķinās pacientiem.
Starp citu, kāds mūsu laikraksta lasītājs pirms gada informēja, ka “Lattelekom” pagastā beidzot ierīko ciparu sakaru līniju. Viņš priecājās par cerību, ka nu bērni tiks pie ilgi kārotā interneta. Kad pēc kāda laiciņa interesējāmies, kā tad ilgi gaidītā laime, klejojot pa pasaules elektronisko tīmekli, piepildījusies, nācās vien izdzirdēt ne pārāk labus vārdus, jo visa “super–puper” iekārta “nevelk”. Iespējams, kādam, kuram Latvija beidzas pie Rīgas robežas, tas liksies tāds sīkums uz vispārējās nākotnes laimes vīzijas fona. Tomēr, tiem, kas vēl dzīvo “pārējā Latvijā”, šādi “sīkumi” ir gana būtiski.
