Apritējis gads, kopš Juris Timšans vada Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes darbu. «Ziņas» aicināja viņu pastāstīt par būtiskākajiem aizvadītā gada pieturpunktiem un turpmākajām iecerēm.
Apritējis gads, kopš Juris Timšans vada Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes darbu. “Ziņas” aicināja viņu pastāstīt par būtiskākajiem aizvadītā gada pieturpunktiem un turpmākajām iecerēm.
Pirmais, kas jāuzsver, veiksmīga VID reģionālajai iestādei pērn bijusi uzdevumu izpilde nodokļu iekasēšanas, kontroles pasākumu un konsultāciju jomā. Nākamais – labi sekmējusies gan ārējās, gan iekšējās komunikācijas veidošana. Pie ārējās saskarsmes pieder vizītes pie uzņēmējiem. Ļoti patika, ka tie neskopojās ar komentāriem (arī kritiskiem) par VID un nodokļu likumdošanu. Tikšanās reizēs par daudz ko diskutējām. Sarežģītu situāciju vai neskaidrību gadījumā uzņēmēji piesakās uz vizītēm, nāk un stāsta par savām problēmām. Tas priecē.
Arī iekšējā komunikācijā vērojamas labas tendences – visi reģiona darbinieki zina, ka esmu pieejams ikvienam gan telefoniski, gan elektroniski, gan klātienē. Vadītājam ir svarīgi izjust darbinieku atklātību, uzticēšanos.
Trešā lieta – esam sākuši attīstīt iestādes darba efektivitāti. Tā aptver dažādu procesu vienkāršošanu. Domājam, kā izvairīties no liekas birokrātijas, lieku dokumentu sagatavošanas, kā padarīt lētākus reģionālās iestādes procesus u.tml.
Uzņēmēji atzīst, ka pie mums ir ļoti liela birokrātija, un VID nav vienīgā joma, kur tā ir. Likumdošanā bieži notiek grozījumi, grūti visam izsekot. Racionālāk būtu vienreiz ieviest nopietnākas izmaiņas un pēc tam uz vairākiem gadiem nolikt malā, ļaut strādāt. Neziņa, kad nav skaidrs, kādas izmaiņas gaidāmas rīt, traucē. Arī nodokļu uzskaitē varētu “nokopēt” kādu iedarbīgu rietumvalsts paraugu. Taču izskatās, ka lobiji, kas nav ieinteresēti ieviest kārtību, ņem pārsvaru. Šis jautājums gan būtu jāadresē centrālā aparāta vadībai.
Man nav īsti pamata tā uzskatīt. Kāpēc? Arī vecās ES dalībvalstis maina savu nodokļu regulējumu, sevišķi pēc ES paplašināšanās, jo situācija kardināli mainījusies. Vairākām valstīm zuda ārējās robežas, un līdz ar to normatīvo bāzi, nodokļu administrācijas un muitas darbību nācās pārkārtot. Arī rietumvalstis nav īsti pārliecinātas, vai tur ir labākais regulējums. Tikai pārkopēšana arī neko labu nenesīs, jo katrā vietā ir specifiskas nianses. Pozitīvākais šādos gadījumos – apmeklēt valstis, kur tradīcijām bagāta nodokļu administrēšana, apgūt labāko un pieredzi, tad analizēt un piemērot mūsu situācijai.
Runājot par grozījumiem, nevaru nepiekrist, – tie notiek bieži, bet tajā pašā laikā ir pietiekami apjomīgi. Pēdējie lielie grozījumi bija iepriekšējā gada beigās, pirms tam pirms iestāšanās ES. Pa vidu risinājās salīdzinoši nelielas izmaiņas. Visiem jāapzinās, ka esam jauna valsts, kam vēl daudz jāpilnveidojas. Katru mēnesi atklājas lietas, kas nav pietiekami precīzi vai vispār nav reglamentētas nodokļu likumdošanā. Situācijas un uzņēmējdarbība kļūst aizvien sarežģītāka, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc jauniem regulējumiem. Piemēram, pirms pieciem gadiem likuma pantu, kas reglamentē PVN piemērošanu, nodokļu maksātājs bez īpašas analīzes arī piemēroja. Pašlaik gan nodokļu maksātāji, gan mēs aizvien dziļāk analizējam, ko konkrētā likuma norma atļauj un ko ne. Domstarpības aiziet līdz atsevišķiem vārdiem un pat komatiem, un tas prasa precīzākus regulējumus. Norisinās tiesas procesi, kas arī liek veikt korekcijas. Domāju, vēl nepieciešami gadi desmit, kamēr normatīvi būs pilnvērtīgi.
Ārvalstu pieredzi minot, jāatzīst, ka sodu sistēmu pie mums var saukt par pietiekami bargu. Tomēr respekts pret nodokļu administrēšanu nav tāds kā, piemēram, Vācijā, kur nokļūšana “melnajā” nodokļu nemaksātāju sarakstā nozīmē nopietnas sekas uz daudziem gadiem.
Es tā neteiktu. Nodokļu maksātājiem, kuri nonāk riskanto sarakstā, ļoti jānopūlas, lai nodokļu administrācijai pierādītu, ka viņi ir labojušies un riski vairs nepastāv. Savukārt, ja uzņēmumam piešķirta fiktīvas darbības pazīme, tam izvirzītas ļoti nopietnas prasības, lai pierādītu, ka situācija mainījusies.
Tomēr šādā gadījumā var izveidot jaunu uzņēmumu un turpināt darboties.
Jā, bet jāpiemin pērngada VID un Uzņēmumu reģistra diskusija, kas bija diezgan asa. Problēma visiem skaidra. Proti, no vienas puses, cīnāmies par ekonomisko brīvību, lai paātrinātu reģistrācijas procesu un ikvienam ļautu veikt uzņēmējdarbību. No otras puses, VID cīnās, lai izpildītu visas saistības pret valsti. Šie procesi jālīdzsvaro un jāatrod zelta vidusceļš. Pagaidām katrai pusei ir savas pozīcijas.
Jūsu iestāde ir visai noslēgta, un ar katru gadu sašaurinās pieejamās informācijas apjoms par nodokļu maksātājiem. Sabiedrībai netiek atklāti “grēkāži” un citas lietas.
Jāatgriežas pie grozījumiem normatīvajos aktos. Arī mēs pirms pāris gadiem nebijām tik iedziļinājušies, ko likums ļauj un ko ne. Šajā jomā grozījumi nav veikti. Saglabāts aizliegums izpaust informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas. Pirmā vieta, kur saņemt informāciju strīda gadījumā ir vai nu pats nodokļu maksātājs, vai tiesa.
Kādas ir atziņas un secinājumi pēc nodokļu maksātāju apmeklēšanas?
No ārvalstu nodokļu maksātājiem saņēmām izteikumus par divām lietām. Pie mums ir nesalīdzināmi tuvāka saikne starp nodokļu maksātājiem un administrētājiem nekā viņu mītnes zemēs. Vācu uzņēmējs izteicās, ka nespēj iedomāties tādu godināšanu, situāciju, ka viņš nosacīti brīvi spēj tikt pie nodokļu administrācijas. Otra lieta – pie mums procesi ir pārlieku birokratizēti (atskaišu apjoms, kopiju, čeku nepieciešamība).
Vietējie uzņēmumi savukārt bija pārsteigti par individuālu attieksmi, kad viņus iepazinām “uz vietas”. Labāko nodokļu maksātāju godināšana ar runām no tribīnes zināmā mērā bija nonākusi rutīnā. Klātienē sarunas izvērtās daudz atklātākas, bija arī dzēlīgākas piezīmes mūsu virzienā. Bet šāda atklātība ir ieguvums, kas bija viens no mērķiem. Klātienē tiekoties, vairāk parādījās individuālas nianses. Arī man kā iestādes vadītājam bija vērtīgi iepazīties ar ražošanas procesiem “uz vietas” un izprast to būtību. Nereti ierēdnis pieņem lēmumus par nodokļu maksātājiem, īsti neizprotot būtību. Pārsvarā tas saistās ar strīdīgām situācijām. Manuprāt, tas veicinājis rast izpratni par pareizāko rīcību – nevar sekmīgi vadīt iestādi, neizprotot uzņēmējdarbības “sāli”.
Vai no jūsu teiktā izriet, ka uzņēmumus varētu apmeklēt ne vien godināšanas reizēs, bet arī ikdienā?
Jā, tādi gadījumi jau bijuši. Kokapstrādes uzņēmuma “Latsin” vadītājs veltīja veselu dienu, lai izskaidrotu, kā notiek mežizstrādes process. Tā bija laba pieredze par nozares darbību, riska momentiem, likumos trūkstošajiem regulējumiem.
Vai izskanējušās domas tiks ņemtas vērā, ierosinot attiecīgus grozījumus? Vienīgi šis process ir ļoti ilgs.
Diezgan bieži sniedzam priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Arī VID centrālais aparāts gaida, lai iniciatīva un problēmu konstatēšana nāktu no apakšējā līmeņa. Bet nodokļu akti ir pietiekami sarežģīti dokumenti, un to grozīšana vai papildināšana prasa ārkārtīgi lielu un vispusīgu izvērtējumu. Jāparedz visi iespējamie attīstības scenāriji, un šī nav tā lieta, kur būtu jāsteidzas.
Minējāt iestādes darbības efektivizēšanu. Kā tas izpaudīsies?
Uzskatu, ka VID vairāk vajadzētu domāt, kā vienkāršot un paātrināt iestādes darbību. Vairāk jāizmanto interneta iespējas, datu bāzes u.c. Ir palikušas pirms gadiem desmit pastiprinātas kontroles nolūkos iedibinātas lietas. Tolaik tās bija vajadzīgas, bet valsts iestādei jāattīstās līdzi laikam, nepieciešamas korekcijas, bet aktualitāti zaudējušais jāatceļ. Domājam par elektronisko saraksti, elietvedību, nevajadzīgu saskaņojumu atcelšanu. Summējot šos sīkumus, darba ātrums palielināsies.
Globālākā mērogā jāņem vērā ārvalstu uzņēmēju norādītais – pārāk liels atskaišu un attaisnojošo dokumentu īpatsvars, ko tāpat varam pārbaudīt. Šīs lietas ļauj mazināt tas, ka pēdējos gados centrālais aparāts reģioniem ievērojami uzlabojis tehnisko nodrošinājumu, pieeju datu bāzēm un datu apmaiņas ātrumu.
Būtisks virziens, par ko liecina iepriekšējo atskaites periodu rezultāti, ir tas, ka samazinās kontroles pasākumu daudzums, bet palielinās efektivitāte. Tas tāpēc, ka vairāk nodarbojamies ar analīzi un analītiskiem pārskatiem, datu bāzēm. Esam sapratuši, ka pārbaudes bez iepriekšējas analīzes nozīmē līdzekļu un laika izšķērdēšanu.
Kā apstākļos, kad visi raizējas par darbinieku nodrošinājumu, nokomplektēti reģionālās iestādes štati?
Patiesi vēlos pateikties darbiniekiem, kuri strādā mūsu apkalpes teritorijā un apzinīgi, lojāli un ar atbildības izjūtu veic savus pienākumus. VID izjūt lielu konkurenci darba tirgū, un mums aizvien grūtāk izdodas noturēt darbiniekus. Tas lielākoties saistīts ar atalgojumu. Stājušies spēkā jaunie darba samaksas noteikumi, un, tā kā VID ir pietiekami liela organizācija, Valsts kanceleja nespēj pietiekami ātri pieņemt visus lēmumus un apstiprināt nepieciešamos amatus. Līdz ar to esam spiesti aizkavēt jaunās darba samaksas ieviešanu. Bet ir prieks, ka iepriekšējā gada budžeta grozījumos un šā gada budžetā atrasti nopietni līdzekļi algām. VID iepriekšējā gada darba rezultāti bija pietiekami pārliecinoši, lai mēs to būtu pelnījuši.
Darbiniekiem pienākas pateicība atbildības un lielā darba apjoma un ātruma dēļ. Tāpēc vairāk domājam, kā izmantot IT iespējas, un popularizējam elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Pieņemot VID rīcības un attīstības plānu nākamajiem trim gadiem, uzsvars likts uz IT attīstību – apzināmies, ka tā ir mūsu nākotne un lieta, kur jāinvestē.
***
VID Zemgales reģionālās iestādes personāls
VID Zemgales reģionālajā iestādē strādā 484 ierēdņi un darbinieki:
– Muitas pārvaldē – 61;
– reģiona (administrējošās) struktūrvienībās – 162;
– Aizkraukles nodaļā – 35;
– Bauskas nodaļā – 39;
– Dobeles nodaļā – 36;
– Jelgavas nodaļā – 65;
– Jēkabpils nodaļā – 40;
– Tukuma nodaļā – 46.
***
Jura Timšana CV
– Dzimis 1975. gadā
– No 1998. līdz 2003. gadam mācījies LU Ekonomikas un vadības fakultātē,
Finanšu institūtā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā.
– No 1993. līdz 1998. gadam mācījies Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs un profesionālo izglītību apliecinošu jurista diplomu.
– 2003. gadā ieguvis papildu izglītību “Britan Government Centre for Management and Policy Studies” kursos.
Darba pieredze:
– no 1998. gada Rīgas pilsētas Ekonomikas policijas inspektors;
– no 1999. gada Rīgas pilsētas Ekonomikas policijas sevišķi svarīgu lietu inspektors, grupas vadītājs;
– no 2001. gada Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītājs;
– no 2003. gada VID Finanšu policijas pārvaldes direktors;
– no 2005. gada VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieks;
– no 2006. gada VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājs.
