Akls aklam pat acī nevar iedurt. Smagi teikts. Man šķiet, pasaule ir sevi pārdozējusi. Grūti teikt, kā vajadzētu būt.
Akls aklam pat acī nevar iedurt. Smagi teikts. Man šķiet, pasaule ir sevi pārdozējusi. Grūti teikt, kā vajadzētu būt. Nezinu, kā nevajag būt. Bet kruķu mums ir par maz – šeit klibajiem.
Mēs apsaitējam savu plikumu ar “medicīniskām saitēm”, ko saucam par tērpa dizainu.
Mēs dzīvojam, dzīvojam un dzīvojam. Daudz baltu dieniņu.
Smalki vērpts domu pavediens pārtrūkst. Domai jārada doma, bet pusceļā starp tirgu un mūziku tā nespēj.
Troksnis pāršķeļ pasauli. Nevar saprast – nogrima kuģis, nokrita lidmašīna, vilciens nogāja no sliedēm, māja aizdegās vai frizierei darba pilnas rokas. Troksnis ir tik liels, ka neatšķiram putna lidojumu no pikošanās prieka. Kaut kas lido gaisā. Redzam. Tātad ar redzi viss kārtībā. Aklo mūsu vidū nav, kurlo arī ne. Garīgi slimie ir pansionātos. Garīgi veselie spiež cits citam roku, paklanās (kā jau, sēru etiķeti ievērojot, pieklājas garīgi veseliem un intelektuāli noslīpētiem ķermeņiem).
Es domāju, ka vista ir diezgan gudra, jo viņa kladzina tikai tad, kad olu izdējusi. Redzot vanagu, saviem cāļiem tā vēstī briesmas vistiskā valodā. “Kā – kā – kā” ir patiess vēstījums par draudīgu situāciju. Es nezinu, cik ļoti vista mīl savu cāļus, bet savā kūtī viņa uzdrīkstas būt kā vista. Tai nav jāizliekas par zosi, pīli vai tītarmāti.
Cilvēkam būt ir grūtāk. Vienmēr ir svarīgi, ko par mani domās. Ko par mani teiks? Kāds no tā būs labums vai sliktums? Ko viņš no manis gaida? Vai nelikšu vilties labam cilvēkam? Un, vai mans patiesais “kā – kā – kā” pirms vanaga ierašanās kūtī netiks vērsts pret pašu. Vanagam nepatīk brīdinājumi. Viņš grib dabūt cālis.
Un cāļu netrūkst – aklas sieviņas, kuras izliek no mājām, slimi cilvēki, kuri sadeg, bērni, kuri iet uz skolu, bet aiziet uz kapiem. Jārēķina.
Slikts ir šis “vanags”.
Vistu sabiedrībā ir vairāk drosmes. Tur divi gaiļi kaujas un dažreiz kāds paliek bez acs. Viņi ir gatavi zaudēt. Cilvēki gatavojas uzvarām. Nav tikai, kas palīdz tās sasniegt. Aklie priecājas par spožiem tērpiem. Kurlie koncertē. Kruķu par maz, staigāt gribētāju daudz.
