Vēlējos dalīties pieredzē. Mana meita mācās otrajā klasē, un viņai tika uzdots pētnieciskais darbs. Izvēlējāmies novērot putnus, jo mums pie loga iekārtota barotava.
Vēlējos dalīties pieredzē. Mana meita mācās otrajā klasē, un viņai tika uzdots pētnieciskais darbs. Izvēlējāmies novērot putnus, jo mums pie loga iekārtota barotava. Tā, palīdzot gatavot projekta darbu, esmu kļuvusi par ornitoloģi, jo pārsvarā putni bija jāvēro man.
Barotava ir ļoti vienkārša un atrodas pie loga. Augšpusē uz naglas piestiprināta bieza svaiga speķa šķēle, bet zemāk – nogrieztā plastmasas pudeles apakšdaļā iebērtas sēklas. Šādu barotavu vienlaicīgi var apmeklēt vairāki putni. Lai uzzinātu – kādi, skatījos enciklopēdijās un salīdzināju pēc attēliem.
Dzenis barotavā ierodas pirmais, ap pulksten 8. No piedāvātā – saulespuķu sēklām un speķa – viņš izvēlas tikai speķi. Tas man bija jaunums, jo domāju, ka to tiesā tikai zīlītes. Dzenis sparīgi to knābā, radot troksni. To darot, viņš turas uz kājām un balstās uz astes, tādējādi izskatās, ka astes nav, bet ir trīs kājas. Dzenis ir ļoti bailīgs un tramīgs – mazliet paknābā un lūkojas apkārt. Ja pamana ko aizdomīgu, piemēram, sakustējies aizkars, tūdaļ aizlido uz tuvējo koku un vismaz desmit minūtes vēro barotavu. Pēc tam atgriežas “kalt” speķi. Zemāk zīlītes netraucēti ēd sēkliņas. Viņš tās prom nedzen, ap speķi darbojas minūtes trīsdesmit un atgriežas ap pusdienlaiku.
Lielzīlītes, zilzīlītes un dzilnītis barotavā ierodas nedaudz vēlāk – pēc dzeņa. Tās ēd gan speķi, gan sēkliņas. Speķi intensīvāk knābā, kamēr tas nav pārāk sasalis. Kad kļuvis ciets, pievēršas sēkliņām, tikai pa retam sasalušajam speķim.
Putniņi paņem sēkliņas un lido uz tuvējo koku tās apēst. Tad laižas atpakaļ pēc nākamās, tā pie barotavas pavadot visu dienu.
Lielzīlītes nav pārāk draudzīgas ar mazākajām zilzīlītēm – bieži tās trenc prom, izplešot spārnus un čiepstot. Padzītā aizlido un pēc mirkļa atgriežas, kamēr lielzīlīte zarā notiesā paņemto sēkliņu. Zilzīlīte biežāk knābā sasalušo speķi, kas ir virs sēkliņām, un tad viena otrai netraucē.
Nedraudzīgs zīlītēm ir dzilnītis. Tas ēd gan speķi, gan sēkliņas un kaimiņienes dzen prom, it kā gribot ieknābt. Pat, kad tas tiesā augstāk piestiprināto speķi, kustoties ar galvu uz leju, baida zīlītes. Dzilnītis pie barotavas uzturas gandrīz visu dienu.
Kad gaisa temperatūra ir – 5…
-100C, dienā tiek apēsts vidēji 350 gramu saulespuķu sēklu. Putni “ēdnīcu” apmeklē apmēram līdz pulksten 17. Kad ir ap -180C un aukstāks, tie notiesā 100 sēkliņu. Ja tādā dienā krājumi nepārtraukti tiek papildināti, viesi apēd 900 cienasta. Ja no rīta barotava tukša, putni uzturas tuvumā – tuvējo koku zaros. Ik pa brīdim pielido un pārbauda, vai sēklas jau ir. Ja nav, paknābā speķi. 160 gramu speķa, kad vidējā gaisa temperatūra bija -100C, tika notiesāts 14 dienās.
Ar cieņu – Mārīte Jurēvica
