Daudzi makšķernieki labprāt vēlētos savus lielākos lomus iemūžināt ne tikai fotogrāfijās, bet arī kā trofeju eksponātus.
Daudzi makšķernieki labprāt vēlētos savus lielākos lomus iemūžināt ne tikai fotogrāfijās, bet arī kā trofeju eksponātus.
Zivs galvas kaulus var labi saglabāt. Vispirms tā ceturtdaļstundu jāvāra sālsūdenī, tad no kauliem atdala gaļu. Pēc tam tos attauko ar benzīnu un vairākas dienas tur ūdeņraža pārskābē. Pēc nosusināšanas vaļīgos zobus nostiprina ar līmi. Eksponāta mūžu iespējams paildzināt, to iekausējot sintētiskajos sveķos. Žokļa kaulu pāri var piestiprināt arī koka pamatnei. Klāt pieraksta zivs izmērus, noķeršanas datumu un vietu.
Kolekcionē arī zvīņas
Zvīņu kolekcijai paredzētās zvīņas 10 minūšu jāvāra vājā kālija sārma šķīdumā, lai varētu atdalīt pigmentēto kārtiņu. Tad zvīņas skalo ūdenī un ar pirkstiem noberž spožas. Susinot zvīņas, tās jāliek zem preses. Pēc nožāvēšanas izmeklē skaistākos eksemplārus un ievieto starp stikla plāksnītēm.
Visvienkāršāk pagatavot lējumu
Viens no vienkāršākajiem zivs apveida saglabāšanas paņēmieniem ir lējuma izgatavošana. Zivi ieliek no četriem dēļiem sanaglotā ietvarā. Telpu starp tās ķermeni un rāmja malu piepilda ar smiltīm tā, lai nepāra spuras gulētu uz smiltīm, bet pāra spuras būtu paslēptas zem smilts kārtiņas. Zivi ieziež ar augu eļļu. Pēc tam rāmī ielej šķidru ģipša javu. Apmēram pēc stundas rāmi izjauc, saslauka smiltis, bet zivi var nest uz virtuvi. Iegūto matrici divas dienas žāvē. Pēc tam to ieliek rāmī ar zivs nospiedumu uz augšu. Rāmī ielej ģipsi vai cementa javu. Ieteicams tūlīt pierīkot āķus, lai lējumu varētu piekārt pie sienas. Tas labi jācietina un jāsusina (ģipsis vismaz trīs dienas, bet cements – astoņas dienas).