Līdz marta vidum pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumu izskatīšanai.
Līdz marta vidum pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumu izskatīšanai. Darba devēju organizācijas ir pret brīvdienu kompensēšanu. Savukārt arodbiedrības aplēsušas, ka mūsu valstī iedzīvotāji strādā vairāk, bet saņem mazāk.
Latvijā cilvēki vidēji strādā daudz vairāk nekā Baltijas un vecās Eiropas valstīs. Lietuvā vidējais darba nedēļas garums ir 39,8 stundas, Igaunijā – 41,5 stundas, bet Latvijā – 43 stundas. Tas nozīmē, ka Lietuvā darbinieks gadā strādā apmēram par 153,6 stundām mazāk, bet Igaunijā – par 72 mazāk nekā pie mums.
Atpaliekam no kaimiņiem
Savukārt darbaspēka izmaksas mēnesī Latvijā ar šādu nevienlīdzīgu darba nedēļas garumu no 25 ES dalībvalstu vidējā līmeņa ir tikai 13,8 procenti jeb 302,82 lati, Lietuvā – 17,7 procenti jeb 389,06 lati, Igaunijā – 22,7 procenti jeb 499,10 lati (tajās ietilpst alga, visi nomaksātie nodokļi, piemaksas un prēmijas). Arī vidējā stundas likme mūsu valstī ir par 55 santīmiem zemāka nekā Lietuvā un par 1,4 latiem zemāka nekā Igaunijā.
Šos datus apkopojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), lai paustu viedokli par brīvdienu kompensēšanu pēc svētku dienām, kas iekrīt brīvdienā. LBAS norāda arī uz zinātniskiem pētījumiem Eiropā un Amerikā, kas liecina, ka pārmērīgi noslogotu strādājošo darba ražīgums ir ievērojami zemāks. To apliecinot iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms Latvijā 2006. gadā, kas ir 51 procents no ES dalībvalstu vidējā līmeņa, Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 56 un 64 procenti.
Kompromisa priekšlikums
LBAS atbalsta kompromisa priekšlikumu par svētku dienu kompensēšanu – noteikt brīvu dienu pēc 4. maija un 18. novembra, ja tās iekrīt sestdienā vai svētdienā. LBAS sabiedrisko attiecību pārstāve Sanita Lorence norāda, ka vienas brīvdienas zaudējumu summa ir trīs reizes mazāka nekā 0,04 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Arodbiedrība uzskata, ka daudzi darba devēji vēl nav aprēķinājuši iespējamos ienākumus no brīvajām dienām. LBAS ir pārliecināta, ka ne mazums iegūs papildu ienākumus no svētku dienu kompensēšanas – tie būs degvielas tirgotāji, tirdzniecības uzņēmumi, izklaides un atpūtas industrija, kafejnīcas, restorāni, tūrisms, kultūras un mākslas iestādes, sporta organizētāji u.c.
Kompensēt brīvdienas Saeimu aicināja arī TV3, kas parlamentā iesniedza akcijas laikā savāktos 80 000 iedzīvotāju parakstu. Kompromisa risinājumam piekritusi Ekonomikas ministrija (EM) un Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Sākumā Finanšu ministrija (FM) pauda, ka svētku “pagarināšana” būtiski neietekmēs valsts budžetā iekasējamo nodokļu apmēru. Vēlāk gan iesniegti atšķirīgi aprēķini par to, kādus zaudējumus tautsaimniecībai nodara papildu brīvas dienas. Pēc FM aprēķiniem, tā samazina IKP par 0,15 procentiem, bet pēc EM aprēķiniem, – par 0,04 procentiem.
Darba devēji ir pret
Pret papildu brīvdienu piešķiršanu, tostarp kompromisa risinājumu, ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Organizācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka katram darba devējam jau pašlaik ir tiesības noteikt papildu brīvdienas saviem darbiniekiem un šī iniciatīva nav jāpārvērš par normu, jo daudzi to nevar realizēt ekonomisku apstākļu dēļ.
Kā norāda LDDK, Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir zemākais ES un produktivitātes ziņā sasniedz tikai 47 procentus no ES līmeņa, kas liecina par nepieciešamību kvalitatīvi organizēt darbu un piesaistīt kvalificētus speciālistus. LDDK aprēķinājusi, ka viena zaudēta darba diena rūpniecībā nesaražotās rūpnieciskās produkcijas dēļ rada vairāk nekā desmit miljonu latu zaudējumus. Piemēram, būvniecībā būtu vairāk nekā divu miljonu latu zaudējums.
Papildu brīvdienas samazinās arī to darbinieku ienākumus, kuriem noteikta stundas vai dienas algas likme vai akorddarba izcenojums, jo viņiem brīvdienas netiks apmaksātas, kā arī pašvaldību ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Ekspluatē ne pa jokam
Daži “Ziņu” uzrunātie darba devēji, aicināti izteikt savas domas par brīvdienu kompensēšanu, sākumā piekrita apdomāt jautājumu. Taču vēlāk, aizbildinoties ar laika trūkumu un citiem iemesliem, atturējās paust viedokli. Savukārt darba ņēmēji savas domas piekrita izteikt vienīgi anonīmi. Visi uzsvēra nevis brīvdienu kompensēšanu, bet to, ka cilvēki pie mums tiek ļoti nostrādināti un ir pārstrādājušies.
39 gadus vecais Dzintars piecus gadus strādā par menedžeri Šveices uzņēmuma filiālē. Vīrietis novērtē pieklājīgo atalgojumu un visus nomaksātos nodokļus, tomēr darba diena ir pārāk gara – 12 – 14 un vairāk stundu. Savukārt slodze – pārāk intensīva. “Stājoties darbā, ārvalstu priekšnieks “zīmēja” gandrīz idilli – normālu darba laiku, labu atalgojumu un dažādus papildu bonusus. Bet jau pirmajās nedēļās sākās nežēlīgs ritms. Kā pakalpojumu jomas uzņēmumā, darbs sākās pulksten septiņos no rīta. Mājās Jelgavā labākajā gadījumā pārrados astoņos deviņos vakarā. Pēc vakariņām – tūlīt gultā. Dažkārt “atlūzu” bez ēšanas. Brīvdienās vienīgā doma – gulēt. Pat Ziemassvētkos tikai īsi pirms pusnakts pārbraucu mājās. Bija jāatrisina salūzušās darba mašīnas problēma,” stāsta vīrietis.
Viņš jau pirmajos mēnešos ievērojis, ka priekšnieks problēmu reizēs cenšas būt darbā, just līdzi, bet lietišķi atrisināt jautājumu un racionāli sagrupēt darbaspēku nespēj. Līdz ar to viņa rīcība vairāk kaitinājusi, nevis uzmundrinājusi. “Priekšniekus neizvēlas, tomēr arī viņiem jāizglītojas ne vien teorētiski, bet arī praktiski, jāpilnveidojas, jāveido savstarpējas uzticības gaisotne kolektīvā, nevis jāatbalsta intrigas un jāceļ “saulītē” savi favorīti.” Pirms gadiem diviem ārvalstu priekšnieks devies atpakaļ uz savu mītnes zemi un viņa vietu ieņēmis cits darbinieks, kuram izdevies racionālāk organizēt darbu. Mainījusies atmosfēra. Tiesa, virsstundu tāpat esot daudz, lai gan uzskaites tabelēs tiekot uzrādītas tikai astoņas darba stundas. Pagaidām Dzintars nedomājot mainīt darbu, jo maize nekur nav bez garozas, visiem darba devējiem patīkot brīvprātīgi piespiedu kārtā likt strādāt vairāk, nekā paredzēts.
Neļaujiet “kāpt uz galvas”!
Janīna pirms dažiem gadiem izvēlējusies būt sev noteicēja un pievērsties biznesam. Pirms tam bijusi atbildīga darbiniece nopietnā uzņēmumā. Tā kā viņai piemīt liela atbildības izjūta, darbam domātās stundas nav skaitījusi. To ļāvis viņas brīvais režīms – bērni lieli, bet vīrs aizgājis savu ceļu. Lielākā dienas daļa, ieskaitot brīvdienas, aizvadītas darbā. Mājas un apkārtnes uzkopšanai veltītas agrās rīta stundas. Reizēs, kad braukusi ciemos pie tuviniekiem, kļuvis sevis žēl. Dažkārt nav bijis spēka bez atpūtas sasniegt galapunktu – tik ļoti pie stūres nācis miegs.
Janīna atzīst, ka darba devējiem atbildīgi darbinieki ir izdevīgi – viņiem nedomājot var uzkraut aizvien jaunus pienākumus un paļauties, ka tie tiks izpildīti. Taču tādiem cilvēkiem šajos laikos ir grūti. “Vieglāk klājas tiem, kas visu laiž pār galvu un ne par ko daudz neuztraucas. Jāiemācās sevi regulēt, pateikt “nē”, nepārstrādāties.”
Arī Arvīds un Dzidra, pārstāvēdami dažādas jomas, uzskata, ka mūsdienās ir svarīgi sevi “nostādīt”, neļaut, lai darba devējs vai viņa “uzticības” persona “kāpj uz galvas”. Arvīds neskaitāmas reizes ievērojis, ka vadītāja vietnieks īsi pirms darba laika beigām lūdzis izdarīt to vai citu darbiņu, kas prasītu stundas divas. Sākumā vīrietis nav iebildis, bet vēlāk atgādinājis, ka arī viņam darba laiks beidzies. Vietnieks vai nu izlicies, vai arī tiešām nav gribējis to saprast.
Arī Dzidra atzīst, ka nereti darbavietās piekopj “labā” un “sliktā” tēla taktiku. Proti, viens, parasti priekšnieks, ir labais, kurš par vietnieku izvēlas “vagara” tipa cilvēku. Šāds tandēms lieliski strādā darba devēja interesēs – cilvēki bez papildu samaksas strādā virsstundas, veic neparedzētus darbus u.tml.
Arī Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vecākais inspektors Alberts Suveizda piekrīt, ka “darba devēji tautu ekspluatē pamatīgi”. Viņš uzsver, ka katram strādājošajam ir tiesības iepazīties ar savu darba laika uzskaites tabeli, pārliecināties, vai uzskaitītas visas nostrādātās dienas un stundas. Bet plašāk par to – kādā citā numurā.
