Sievietes, kuras pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vēlas vai arī nevēlas atgriezties darbā, uzskata, ka ir apzinīgas, pacietīgas, izdarīgas, atbildīgas un uzņēmīgas. Puse no viņām domā, ka sevi pazīst ļoti labi.
Sievietes, kuras pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vēlas vai arī nevēlas atgriezties darbā, uzskata, ka ir apzinīgas, pacietīgas, izdarīgas, atbildīgas un uzņēmīgas. Puse no viņām domā, ka sevi pazīst ļoti labi.
SIA “AC Konsultācijas” un SIA “Baltic Project Consulting” aptaujas rezultāti liecina – 42 procenti sieviešu vēlas audzināt savus bērnus pašas, 34 procentiem nav kas mazuļus pieskatītu, 29 procenti gribētu turpināt izglītību. Tikai deviņi procenti aptaujāto neredz iespēju atrast darbu, viņām ir veselības problēmas vai neziņa, kur to meklēt. Trešdaļa tuvākā gada laikā par darba iespējām neinteresējas. Kā galvenais iemesls, kāpēc sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nestrādā, minēta vēlme veltīt laiku sev un ģimenei. Katra desmitā sieviete atklāj, ka darba devējs nevēlas pieņemt darbā sievieti ar bērnu.
Raksturojot vēlamo algas lielumu pēc nodokļu nomaksas, tiek minēta summa, sākot no 50, beidzot ar 5000 latiem. Visbiežāk nosauktā ir 300 latu pēc nodokļa nomaksas.
Novērtējot personiskās rakstura īpašības, 44 procenti atzīst, ka ir apzinīgas, 38 procenti sevi uzskata par pacietīgām, 37 procenti nosauc izdarīgumu, patstāvību, prasmi uzņemties atbildību. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka spēj apgūt jaunas zināšanas un prasmes, puse pārliecinātas par savu spēju iejusties jaunā kolektīvā, nedaudz mazāk prot labi plānot laiku. 40 procentu sieviešu atzinušas, ka nebaidās prasīt padomu, ja tas nepieciešams. 16 procentu nespēj pārvarēt stresu, bet divas reizes vairāk ir to, kas nemainītu dzīvesvietu darba dēļ. Vislielākā palīdzība sievietēm būtu nepieciešama datora un svešvalodu prasmju apguvē.
Visbiežāk raksturotās emocijas pēc bērna piedzimšanas: prieks (53 procenti), pacilātība (29), miers (36). Savukārt saspringumu izjūt 41 procents, nervozitāti 34, aizkaitinājumu 26, nedrošību ceturtā daļa respondentu.
Kā lielāko problēmu aptaujas dalībnieces nosauca nepietiekamus iztikas līdzekļus, tad grūtības atrast piemērotu darbu, iegūt izglītību, mājokļa problēmas.
Aptaujā bija ietverti arī jautājumi, kas sniegtu ieskatu par iespējamiem Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pakalpojumiem, ko vēlētos saņemt respondentes. Atbildes liecina, ka sievietes vēlētos iegūt konsultācijas par iespējām papildināt izglītību, situāciju darba tirgū un citos jautājumos. Vairākums gribētu individuālas sarunas, nevis darbu grupās. Nozīme tika piešķirta ērtībām konsultāciju laikā – bērnu apkopšanas iespējām, nokļūšanai līdz iestādei, svarīga arī ērta iekļūšana telpās.
25 procenti sieviešu uzskata – būtu ļoti nepieciešams uzzināt par darba intervijām, to norisi, sevis pasniegšanas mākslu, motivācijas vēstules un CV rakstīšanu.
Respondentu atlase veikta lielākajās Latvijas pilsētās, arī Jelgavā un vairākos rajonu centros. 34 procenti aptaujāto ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem, 23 – no 18 līdz 24 gadiem, bet seši procenti – 40 gadu un vecākas.
