Ekonomists, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Voldemārs Strīķis pieļauj, ka pretinflācijas pasākumiem vajadzēja pievērsties agrāk, jo augsta inflācija pie mums ir jau ceturto gadu.
Ekonomists, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Voldemārs Strīķis pieļauj, ka pretinflācijas pasākumiem vajadzēja pievērsties agrāk, jo augsta inflācija pie mums ir jau ceturto gadu.
Profesors mūsu situāciju radis salīdzināt ar kaimiņvalstīm. “No 1998. līdz 2003. gadam inflācija Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas bija zema. Šķiet, toreiz pie mums to turēja par daudz lielos žņaugos. Varbūt tāpēc pēdējos gados inflācija tik ļoti pieņēmās spēkā.”
Profesoru satrauc, ka pie mums nav pēc būtības izanalizēti cēloņi, kā Igaunijai un Lietuvai izdevies sasniegt ekonomisko izaugsmi, lai gan savulaik Latvija attīstībā krietni apsteidza Lietuvu un arī Igauniju. Kaimiņvalstis pēdējās padomju varas desmitgadēs acīmredzot pratušas lietderīgi izmantot centralizēti piešķirtos līdzekļus, tā veicinot savu izrāvienu. Savukārt pēc valstiskuma atjaunošanas pie mums pietrūcis konsekvences ekonomiskajā attīstībā.
V.Strīķis augstu vērtē kādreizējo premjerministra I.Godmaņa vietnieka un akadēmiķa Arņa Kalniņa izstrādāto Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģiju un attīstības plānu. Taču toreiz tas palika ēnā. “Šajā laikā mums ekonomikā nav bijis, ja tā var izteikties, “diriģenta”. Tā mētājusies no vienas grāvja malas uz otru. Par daudz liela patvaļa tika dota tā sauktajiem oligarhiem un lobijiem, nelabvēlīgā gaisotnē aizlaista zinātne…” tā pašreizējo rezultātu iemeslus komentē V.Strīķis.
Runājot par inflācijas samazināšanas pasākumu plānu, profesors uzsver, ka ļoti svarīgi ir konsekventi ievērot visus iecerētos pasākumus, arī nepopulāros. Jābūt stingrai rīcībai attiecībā uz spekulatīvajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas tagad ir viena no izplatītākajām nodarbēm.
Pēc V.Strīķa domām, inflācija lielā mērā atkarīga no darba produktivitātes. Taču iestādēs un sabiedriskajā sektorā birokrātija un papīru “būšanas” tikai palielinās, tāpēc nav brīnums, ka darba ražīgums krītas, nevis paaugstinās.
LLU profesors atzīst, ka diskusijās ar kolēģiem secinājuši, ka mūsu valstī pietrūkst tāda īsti ekonomiski saprātīgi un līdzsvaroti domājoša speciālista, kuru uzklausītu premjers un citas amatpersonas. Ekonomisti, kuru viedokli vairāk ņem vērā, lielākoties raksturojami kā populistiskas personas. “Viņi nav tik konstruktīvi, kā savulaik bija Arnis Kalniņš. Tomēr, lai būtu rezultāts, jāstrādā nevis populistiski, bet jāpārzina tehnoloģijas un ekonomikas teorija.”
Runājot par bezdeficīta budžetu, kas virknē jomu izraisīs ilgus gaidīšanas gadus uz ieguldījumiem, V.Strīķis uzskata, ka tas inflācijas samazināšanā neesot galvenais. “Velkot paralēles ar katra personīgo ikdienu, pierādījies, ka apstākļos, kad izturamies nevis taupīgi, bet skopi, cerētos augļus nesasniedzam. Protams, jāseko līdzi finanšu izlietojumam, taču ir lietas, kas jāatļaujas arī taupības apstākļos, lai atrisinātu ražīguma vai kādu citu jautājumu. Piemēram, iegādājoties veļas mašīnu, ikdienu atvieglojam, nevis pārslogojam. Ar valsts budžetu ir līdzīgi.”
Kā nepareizu viņš raksturo veltu gaidīšanu uz lietām, kas tālākā vai tuvākā nākotnē izraisīs sarežģījumus. Ieilgušās algu paaugstinājuma gaidas policistiem un skolotājiem novedušas pie tā, ka šīs un dažas citas nozares darbinieku ziņā ir kraha priekšā.
Aicinājumu pašvaldībām rīkoties taupīgi ar resursiem profesors vērtē kā saprātīgu. Līdz šim valstij pāri gājis ne viens vien bums. Te visām pilsētām vajag savas ledus halles, te koncertzāles. Bet par būvju tālāko nākotni, apsaimniekošanu un rentabilitāti neaizdomājas. “Šinī ziņā jābūt ekonomiskiem domāšanā un rīcībā.”
Attiecībā uz nodokļiem kā vienu no svirām, kas ietekmē ne vien inflāciju, bet arī ražotājus un citus uzņēmējus, profesors kā nevienlīdzīgas vērtē lielo, mazo un vidējo uzņēmumu nodokļu likmes. Diferencei tomēr vajadzētu būt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tirdzniecība un būvniecība attīstībā apsteigušas ražojošās nozares, kas veido produkcijas pievienoto vērtību. Tālab nodokļu likmes nevajadzētu padarīt par neaizskaramām.
V.Strīķis atzīst, ka ar pretinflācijas pasākumiem nevajadzētu likt ciest cilvēkiem ar maziem ienākumiem. “Skrūvju pievilkšana” jāsāk ar tiem, kas var atļauties luksusautomašīnas un citas ekskluzīvas lietas.
