Valdība atbalstījusi inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.
Valdība atbalstījusi inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.
Šos soļus darba grupa raksturo kā radikālus, lai līdz 2011. gadam inflāciju valstī samazinātu līdz 2 – 2,5 procentiem. Ņemot vērā tās cēloņus un saistību ar kopējo situāciju tautsaimniecībā, patēriņa cenu palielinājuma ierobežošanas pasākumiem jāaptver plašs loks. Tūlītēja pretinflācijas pasākumu atdeve nav iespējama, to varēs just nākamajos gados, pauž Finanšu ministrijā (FM), kuras vadībā tapis pretinflācijas pasākumu plāns.
Virknē sektoru cenas palielināsies
Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu, strādājošo produktivitāti un konkurences politiku. Izaicinājumi enerģētikas sektorā savukārt saistīti ar nepieciešamību samazināt paredzamo cenu kāpuma iespaidu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kur liela loma ir energoefektivitātes paaugstināšanai, kas ļautu ierobežot enerģijas patēriņu, kā arī ar iespaidu, ko uz Latvijas enerģijas cenām un ražojošā sektora attīstību atstās ES vides aizsardzības plāni un direktīvu interpretācija.
Tuvākajos gados nevarēs izvairīties no virknes administratīvi regulējamo cenu kāpuma, kas lielākoties saistīti ar enerģijas importa cenām, kā arī akcīzes nodokļa likmju harmonizāciju atbilstoši ES prasībām. Valdības rīcībā nav arī instrumentu, lai tieši mazinātu kādu preču vai pakalpojumu cenas. Vienīgais ceļš ir atbildīga fiskālā politika un uz problemātiskajiem sektoriem mērķēta rīcība. Kā būtiska cenu stabilitātes mērķa sasniegšanā raksturota Latvijas Bankas īstenotā monetārā politika.
Orientēsies uz bezdeficīta budžetu
Izstrādātie pasākumi iedalāmi divās grupās – fiskālie, nodokļu, kreditēšanas pieauguma ierobežošanas priekšlikumi paredz īstenot īstermiņa un vidēja termiņa politiku, kamēr darba tirgus, produktivitātes, enerģētikas un konkurences pasākumu atdeve plānota vidējā un ilgtermiņā. FM iesaka šogad sasniegt bezdeficīta budžetu, neveicot grozījumus, kas palielinātu budžeta izdevumus, bet papildu ieņēmumus novirzīt deficīta samazināšanai. Arī pašvaldības aicina ievērot budžeta disciplīnu, savukārt 2008. gadā to plānot bez deficīta un paredzēt tā pārpalikumu 2009. un 2010. gadā.
Lielāka uzmanība pievēršama valsts budžeta izdevumu kvalitātei, pārskatāmi bāzes izdevumi, tos samazinot par vienu līdz trīs procentiem. Nepieciešams arī ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu trīs gadu periodam. Ministrijām un pašvaldībām reizi gadā jāsniedz informācija Ekonomikas ministrijai par pašreizējiem un perspektīvajiem lielajiem – virs 3,5 miljoniem latu – būvniecības pasūtījumiem, paredzēts izskatīt un apstiprināt to būvniecības grafikus, lai samazinātu ietekmi uz būvniecības tirgu un cenām. Plānā iekļauts priekšlikums pārskatīt un pilnveidot kritērijus Publisko iepirkumu likumā, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti, ievērot vienoto eiepirkumu.
Pēc FM domām, nepieciešams ierobežot strauju darba algu kāpumu sabiedriskajā sektorā, stingri ievērojot saskaņotos algu palielinājuma grafikus, kā arī pārtraukt nodarbināto skaita palielināšanos sabiedriskajā sektorā, vairāk vērības pievēršot darba ražīgumam.
Stingrāki nosacījumi kredītiem
Pašreizējās straujās attīstības apstākļos nevajadzētu samazināt nodokļu likmes, bet aplikt ienākumus, pārdodot nekustamo īpašumu, kas pārdevējam piederējis mazāk par trim gadiem; diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita; palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja hipotēku skaita un kredītlīguma summas. Paredzēts pārskatīt vieglo automobiļu nodokli, ieviešot papildu nodokli par dzinēja tilpumu un izmešu daudzumu (plašāk par to kādā no nākamajiem “Ziņu” numuriem).
Lai kontrolētu kreditēšanas palielināšanos, darba grupa iesaka izvirzīt prasību komercbankām un līzinga pakalpojumu sniedzējiem klienta maksātspēju noteikt un izsniegt aizdevumus, tikai pamatojoties uz legālajiem ienākumiem, izveidot vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes, lai tās apzinātu klientu patieso parādu apjomu.
Izsniedzamajiem kredītiem nosakāma obligāta pirmā iemaksa (ne mazāka par 10 – 15 procentiem no kredīta lieluma). Rosināts arī noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību, norādīts uz nepieciešamību veicināt uzkrājumu veidošanu un ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.
Trūkst ekonomiskās aktivitātes un produktivitātes
Darba grupa uzsver, ka nepieciešams veicināt ekonomisko aktivitāti darba tirgū, paplašinot preventīvo nodarbinātības pasākumu klāstu, stimulēt ekonomisko aktivitāti mazāk attīstītajos reģionos, uzlabot darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti, intensīvāk risināt nedeklarētās nodarbinātības problēmu, kā arī izstrādāt un īstenot imigrācijas un reemigrācijas politiku. Valdība iesaka izstrādāt ilgtermiņa plānu produktivitātes palielināšanai un saistīt darba samaksas kāpumu ar produktivitāti.
Plānā ierosināts paaugstināt energoefektivitāti valstī, tai skaitā, izmantojot ES fondu līdzekļus, censties panākt valsts izaugsmes tempam atbilstošu ogļskābās gāzes izmešu kvotu apjomu, izskaidrot Eiropas Komisijai situāciju elektroenerģijas apgādē un alternatīvu piegādātāju neesamību, norādot uz sagaidāmo negatīvo iespaidu lietotājiem un konkurētspējai no nepārdomātas elektroenerģijas cenu atbrīvošanas.
Ierobežojama tirgus vara
Pašvaldību regulatoru funkcijas ieteikts nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, lai nodrošinātu profesionālu, efektīvu un vienveidīgu regulējamo pakalpojumu cenu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Veicināma arī divdaļīgā siltumenerģijas tarifa izmantošana, sadalot pastāvīgos maksājumus visa gada garumā un veicot mainīgos maksājumus atkarībā no kurināmā patēriņa. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk piemēroties straujām tarifu izmaiņām.
Tirdzniecībā jāveicina konkurence, uzsverot, ka jāsabalansē ražotāju, mazumtirgotāju un patērētāju intereses, ierobežojot lielveikalu tirgus varas nostiprināšanos un veicinot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu. Arī būvniecības sektorā jāveicina konkurence. Darba grupas skatījumā nepieciešams analizēt būvmateriālu un degvielas tirgus attīstības tendences, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību.
***
Ko gaidīt no pretinflācijas pasākumiem?
– Cilvēkiem, kas ņems kredītu pirmā mājokļa iegādei, nosacījumi nepasliktināsies. Tie vairāk attiecināmi uz spekulatīviem darījumiem. Protams, iedzīvotājiem jāizturas atbildīgi. Attiecībā uz garantijām izņēmums varētu būt pirmais mājoklis. Kredītņēmējiem jārēķinās ar legāliem ienākumiem.
– Ar nodokli neapliks mitekli, kur cilvēks dzīvo. To attiecinās uz biznesa darījumiem.
– Darījumiem virs 6000 latu nepieciešama ienākumus apliecinoša izziņa no VID.
– Pasākumu īstenošanu kontrolēs FM un tās institūcijas.
– Darba algas palielinājums valsts sektorā tiek solīts atbilstoši agrāk noslēgto līgumu grafikiem un apmēriem.
– Sabiedriskajā sektorā nav pieņemams, ka jaunas institūcijas veidojas kā “sēnes pēc lietus”. Nav pareizi tādu radīt, tiklīdz parādās jauna problēma. Tālab sabiedriskajā sektorā ierobežojams nodarbināto skaita palielinājums.
– Pagaidām nav kontroles mehānisma pārtikas cenu kāpumam. Tās veido divas trešdaļas no inflācijas. Programmā paredzēts veicināt konkurenci.
***
Kā vērtē citi?
– Latvijas Komercbanku asociācija neiebilst pret striktākiem kreditēšanas nosacījumiem. Bijis pēdējais laiks šo procesu piebremzēt, lai izvairītos no lielākām problēmām.
– Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka pārlieku viegli pieejamie kredīti bija viens no galvenajiem inflācijas iemesliem.
– Baņķieri pauž, ka viņi vērtē ķīlas vērtību. Pasākumu plāns piebremzēs kreditēšanu 110 – 120 procentu apmērā no īpašuma vērtības.
– Ieviešot bezdeficīta budžetu, virkne jomu varētu palikt bez sen gaidītajiem ieguldījumiem. Inflācijas samazināšana atkarīga no tā, vai valdībai pietiks gribas īstenot nepopulārus pasākumus.
– Latvijas Banka vērtē, ka “ledus beidzot sakustējies”. Ja īstenos programmas mērķus, inflācija mazināsies. Pasākumi mazinās tās gaidas sabiedrībā.
