Klajā nācis izdevums «Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija».
Klajā nācis izdevums “Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija”. Kompaktdiskā apkopotas fotogrāfijas, teksti, kartes, kinohroniku kadri aicina uz virtuālu ceļojumu Jelgavas vēsturē no 1652. gada, piedāvā iespēju izsekot, kā cauri gadsimtiem – līdz pat Otrajam pasaules karam – mainījies pilsētas izskats.
Iecere par šādu apkopojumu projekta vadītājai LMA Mākslas vēstures institūta direktorei Elitai Grosmanei radusies Vācijā, apjaušot, cik interesantu mūsu pilsētas vēstures liecību pilns Mārburgas Herdera institūta Attēlu arhīvs, un skumstot, ka to mazas cerības iepazīt ļaudīm Latvijā. Pēc arhīva vadītāja Dītmāra Popa ierosinājuma sākās kultūras, arhitektūras un mākslas vēstures liecību izpētes darbs. Tā laikā 2003. gada novembrī Rīgā un Jelgavā notika LMA Mākslas vēstures institūta organizētā starptautiskā konference “Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija”. Un nu, pēc vairākiem gadiem kopš ieceres dzimšanas, interesentiem pieejams disks, kas iznācis 500 eksemplāru tirāžā un pagaidām iegādājams vienīgi Jelgavas muzejā.
Kā vienu no galvenajiem pamatojumiem, kāpēc par apkopojuma tēmu izvēlēta Jelgava, E.Grosmane izdevuma ievadvārdos min sasniegumiem, arī dramatiskiem pavērsieniem bagāto pilsētas vēsturi: “Kādreiz bijusī Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta un hercogu rezidence, kopš 18. gadsimta beigām, 19. gadsimta apgaismības kultūras veicinātāja un aktīva latviešu mākslas pirmsākumu atbalstītāja. Latvijas kultūras vēsturē nozīmīga pilsēta, kas pēdējos sešdesmit gados – pēc sagraušanas 1944. gada 28. jūnijā – pilnīgi mainījusi vizuālo tēlu. Jau izaugušas vairākas paaudzes, kas vairs neatceras seno Jelgavu, jo zudusi daudzu kultūras un mākslas vērtību klātbūtne. Tāpēc pienācis laiks kompleksai pilsētas kultūras mantojuma apguvei.”
Kā populārzinātniskā diska galveno uzdevumu projekta vadītāja min iespēju katram interesentam doties virtuālā pastaigā pa pilsētu laikā un telpā. Kā pamatorientieri kalpo Jelgavas plāni no 1652. līdz 1941. gadam. Tajos iezīmētie punkti marķē katrā laikposmā tapušās svarīgākās celtnes (dažos gadījumos iespējams arī ieskatīties interjeros). Pēc iespējas rekonstruētas Jelgavas ielas, apkopotas liecības par biežajiem plūdiem, Jēkaba kanālu. Pievienoti arī kinoreportāžu kadri, kuros redzama pilsēta. Sava sadaļa atvēlēta nezināmiem attēliem.
Materiāli krājuma sagatavošanai iegūti Latvijas Nacionālās bibliotēkas Karšu nodaļā un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā, J.G.Herdera institūtā Mārburgā, Kara arhīvā Stokholmā un Valsts vēstures arhīvā Stokholmā, Baltijas Centrālajā bibliotēkā, Vācbaltu kultūras fondā Līneburgā, Bavārijas Nacionālajā bibliotēkā.
