Ikdienišķa ziņa, ka pirms pāris dienām Alūksnes mērs Viktors Litaunieks izstājies no partijas «Jaunais laiks» un nu gatavojas pievienoties Zaļo un zemnieku savienībai, maz ko izsaka.
Ikdienišķa ziņa, ka pirms pāris dienām Alūksnes mērs Viktors Litaunieks izstājies no partijas “Jaunais laiks” un nu gatavojas pievienoties Zaļo un zemnieku savienībai, maz ko izsaka. Turklāt pašvaldības vadītāja skaidrojums, kāpēc viņš pieņēmis šādu lēmumu, arī ir visai apcerīgs un vienlaikus neko pēc būtības nepasaka – beidzot būšot nonācis tuvāk paša uzskatiem un pārliecībai. Izrādās, aizraušanās ar “Jaunā laika” idejām bijusi vien tāpēc, ka dzīvesbiedre aktīvi pirms gadiem piedalījusies šīs partijas dibināšanā. Lai nu tā būtu. Otra apslēptajos domu kambaros ielīst nav lemts. Tāpat kā nav lemts pārbaudīt cilvēka šābrīža politisko pārliecību.
Daudz interesantāka ir Alūksnes mēra paustā atziņa, ka pašvaldību vadītāji Latvijā lielā mērā ir atkarīgi no politikas valsts mērogā un “lielā politika” Saeimā un Ministru kabinetā atbalsojas arī vietējā līmenī. Izrādās, pie vainas ir Latvijā iedibinātā daudzpartiju sistēma, kā arī dalīšanās varas un opozīcijas partijās.
Te nu nonākam pie mūsu politiskās sistēmas problēmas būtības, jo neba par normu varētu uzskatīt situāciju, ka no tā, vai mērs pārstāv pozīcijas vai opozīcijas partiju, atkarīgs, vai valsts dāsnā roka aizstiepsies līdz pašvaldībai. Vismaz tā nav zemēs ar normāli funkcionējošu daudzpartiju sistēmu. Bet nav jau teikts, ka tāda patiesi ir arī Latvijā. Vistiešāk uz to, ka nav labi būt opozīcijā, norādīja bijušais Valkas mērs, tagad 9. Saeimas deputāts un Tautas partijas biedrs Vents Armands Krauklis. No parlamenta tribīnes skanēja runa par atrašanos pareizajā un nepareizajā ierakuma pusē. Patiesībā bijušais pašvaldības vadītājs skaļi pieteica to, kas sen jau notiek, – vislielāko atbalstu saņem pašvaldības, kuras vada “varas partiju” pārstāvji vai vismaz “draugi”. Jāatkārtojas vēlreiz, ka šāda prakse ir diskreditējoša parlamentārās valsts iekārtas būtībai. Vara, nostiprinot šādu lietu kārtību, sevi diskreditē.
