Veicināt datu bāzu lietošanu bibliotēkās, pilnveidot lasītāju prasmi izmantot elektroniskos uzziņu resursus – tādi mērķi ir uzziņu un tulkošanas sistēmas «Letonika.lv» erudīcijas konkursam internetā.
Veicināt datu bāzu lietošanu bibliotēkās, pilnveidot lasītāju prasmi izmantot elektroniskos uzziņu resursus un, protams, dot iespēju uzzināt daudz jauna un interesanta par Latviju – tādi mērķi ir uzziņu un tulkošanas sistēmas “Letonika.lv” erudīcijas konkursam internetā. Otrajā kārtā par uzvarētājiem atzīti Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) lasītāji.
“Letonika.lv”, ko abonē 302 bibliotēkas visā Latvijā, ir enciklopēdija, kurā var atrast informāciju par valsts vēsturi, kultūru, dabu, cilvēkiem, novadiem.
Erudīcijas konkurss “Meklē un atrodi datu bāzē “Letonika.lv””, ko rīko sabiedrība “Tilde” un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, sākās janvārī un norisinās piecās kārtās. Sacensībās piedalās bibliotēku lasītāju komandas – katra trīs cilvēku sastāvā. Jautājumus publicē internetā, arī atbildes, kas atrodamas “Letonikas” datu bāzē, jāiesūta elektroniski. Piecās atlases kārtās noskaidros komandas, kas startēs reģionālajos finālos. To uzvarētāji maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā cīnīsies par galveno balvu – ceļojumu uz zinātnes un izklaides centru “Heureka” Helsinkos Somijā.
Kā vēsta “Kultūras informācijas sistēmu” sabiedrisko attiecību speciāliste Ilma Birzniece, otrajā kārtā piedalījās 512 komandu no visām Latvijas bibliotēkām. Maksimālo punktu skaitu (10) ieguva 360, tai skaitā trīs no JZB: “K.M.K.V.P.”, “Dores” un “Piespēle” – pēdējos atzina par otrās kārtas uzvarētājiem. “Piespēle” ir Zariņu ģimenes komanda – tajā apvienojušies skolnieki brāļi Dairis un Jānis un mamma Lāsma. Viņa vēlas, lai dēli labāk apgūtu datu bāzi, ko jau tāpat bieži iznāk izmantot mācību vajadzībām. Atbildes meklējot zēni, un mamma piepalīdzot.
Brīvajā laikā puiši spēlē hokeju, un no šīs aizraušanās esot arī komandas nosaukums. “Lai gūtu vārtus un uzvarētu, vajadzīga piespēle,” tā L.Zariņa.
Kā, apkopojot internetkonkursa statistiku, informē I.Birzniece, visaktīvākie dalībnieki ir bērni un jaunieši vecumā līdz 15 gadiem (38,96 procenti), kā arī vidējā paaudze – no 36 līdz 55 gadiem (21,50 procenti).
