Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis teju beidz darbu pie doktora disertācijas. Tās tēma – «Bilancspējīgās mežierīcības metodes, to ieviešanas modeļi».
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis teju beidz darbu pie doktora disertācijas. Tās tēma – “Bilancspējīgās mežierīcības metodes, to ieviešanas modeļi”.
Skan diezgan sausi, un šķiet, ka šāda tēma mūs skar maz un diez vai ir interesanta. Tomēr, kā izrādās, tā ir būtiska ne tikai meža īpašniekam vai apsaimniekotājam. Noprotams, ka, ieviešot šos mežierīcības modeļus praksē, tie ilglaicīgi spētu ietekmēt valsts ekonomiku, jo, kā saka Dagnis Dubrovskis, mežs ir Latvijas stabilākā banka. Tādā bankā nepieciešama prognozējamība, pārredzama kārtība.
Dagnis ir meža cilvēks pēc aicinājuma. Viņš atklāj, ka jau ceturtajā vai piektajā klasē zinājis, ka viņa darba ceļš vīsies pa “meža taciņu”. Studiju un darba gados pētnieks taku pārvērtis par kārtīgu sev un citiem ejamu ceļu, pa kuru nākotnē dosies ne viens vien meža saimnieks un īpašnieks.
Stratēģisks izaicinājums
Sarunas sākumā topošais mežzinātņu doktors mani pārsteidza ar jautājumu: “Sakiet, ar ko jums saistās mežs?”
Cilvēks, kuru studenta gados aizrāvuši kukaiņi (pats saka – pētījis mazās mašīnītes, ko sauc par kukaiņiem), kuru interesējusi astoņzobu mizgraužu filosofija, cilvēks, kurš savu maģistra darbu saistījis ar meža apsaimniekošanas plānošanas izpēti, kas savukārt uzskatāms par pirmsākumu doktora disertācijai, uzdod man jautājumu, par kuru varētu, tā teikt, dzejot uz līdzenas vietas. Atbildu – ar sūnu smaržu, brūkleņu mētrām, skaistām priedēm, apšu bekām, sēņošanu… Mana oža un redze jau “pastaigājas” Kurzemes skaistajos mežos, kur tīmeklī saglabājusies rasas lāse.
Dubrovskis sakrusto rokas un secina: “Jo vairāk mācies, jo tālāk no meža. Tomēr jāteic, ka tas ir interesants izaicinājums – apsaimniekošana un plānošana ir cits un stratēģiski svarīgs skatījums uz mežu. To vērtēšana rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Mana zinātniskā aktivitāte saistās ar meža vērtēšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu,” saka pētnieks, kuram mežs bijis hobijs no bērnu dienām un kurš kopā ar tēvu aktīvi piedalījies orientēšanās sacensībās, nodarbojies ar kartogrāfiju. Vēlāk pabeidzis Meža tehnikumu Ogrē, tad kādu laiku strādājis par mežsargu, pēc studijām LLU Meža fakultātē bija darbs Rīgas Domē kā mežu speciālistam. Kad saņēmis uzaicinājumu strādāt Meža fakultātē, uzskatījis to par jaunu iespēju. Sācis kā asistents.
Vērtība jānosaka kompleksi
Tomēr mežs nav un nevar būt tikai romantiķu pastaigas vieta. “Galvenā problēma valstī – līdz šim mežs galvenokārt vērtēts kā koksnes iegūšanas avots. Bet tas ir visai vienpusīgi. Jāmaina rakurss, mežu apsaimniekojot kā plašu vērtību sistēmu, kurā ietilpst ne tikai koki un koksnes resursi, bet arī pārtikas resursi, skābekļa ražošanas funkcijas un citas vērtības. Jāsaimnieko kompleksi, ietverot ražošanu, ekoloģiju, aizsargājamās teritorijas. Svarīgi ir saprast, kā cirst kokus, nepazaudējot sociālās un ekoloģiskās vērtības. Mežam vajadzīga daudzfunkcionāla apsaimniekošana, plānošana, organizēšana. Nepieciešams klasificēt, novērtēt, saprast dažādos labumus, ko tas sniedz, pilnveidot ieguves metodes. Jābūt mijiedarbībai. Tēlaini runājot, plānojot saimniekošanu, jāprot rast kompromisu starp putnu, koku, cilvēku vajadzībām. Daļa no disertācijas tēmas ir mežu novērtēšanas mehānismi. Līdzšinējie mežsaimniecības modeļi vērsti uz mežu kā ekosistēmas apsaimniekošanu, bet tas jāapsaimnieko kā vērtība.
Tā ir pragmatiska pieeja – meža kapitālvērtības noteikšana, līdzsvarota meža apsaimniekošana, plānošana. Plānošanas procesā jānosaka iespējamā peļņa, optimālā ciršanas apjoma tāme, izmaksas un citi ieņēmumi. Ciršanas tāme atbilst tiem ieņēmumiem, kas ilgtermiņā nesamazina, bet paaugstina meža vērtību,” īsi skaidro dekāns.
Mežā tā kā bankā
“Īpašniekam mežs kalpo kā banka. Līdz šim lata stabilitāti noturējis mežs. Ar tā palīdzību Latvijā jābūvē (ja tā var teikt) ekonomika. Somi pēc Otrā pasaules kara savu mežu tam izmantoja. Vai jūs zināt, ar ko biznesu sāka “Nokia”? Tā bija kokzāģētava. Iegūto naudu gudri novirzīja citā inovatīvā virzienā. Arī Latvijai, lai atspertos, jāizmanto meži. Somi pēc kara savus mežus daudz izcirta, bet tagad ataudzē. Mēs esam dinamiskā procesā. Valsts meža tāme rēķināta, izejot no ilgtspējīgas attīstības modeļiem. Valsts mežos ir normāla dinamika. Tā kā PSRS laikā Latvijā tie tikpat kā netika cirsti, uzkrājušās pāraugušas audzes. Tas ir līdzīgi, ja lauksaimnieks rudenī nenovāc ražu. Valsts un privātā sektora meža attiecība ir aptuveni puse uz pusi. Arī privātie arvien vairāk iesaistās mežu plānošanā. Disertācijas tēma saistīta ar modeļiem, kurus īpašnieks var izmantot sava meža līdzsvarotai ilgtermiņa apsaimniekošanai, finanšu plūsmu analīzei.”
Šā gadsimta iespējas
Tomēr inventarizēt mežu nav vienkāršs process, un šmaukties arī var. Dagnis Dubrovskis gan bilst, ka speciālista acij nelikumīgas rīcības garām nepaslīd. Uz jautājumu, kas ir Latvijas “brends”, pētnieks atbild “Latvijas finieris”. Bet viņa personiskā “Nokia”? “Katram cilvēkam tā ir sava. Tas, kā redzam attīstības iespējas, var atšķirties. Izstrādājot disertāciju, izveidota datorprogramma meža inventarizācijas metožu pilnveidošanai un apsaimniekošanas plānošanai. Turpmākais darbs – ieviest bezpilota lidaparātus meža inventarizācijā un apsaimniekošanas kontrolē. Abas šīs tehnoloģijas saliekot kopā, tā tad arī varētu būt mana “Nokia”. Nav noslēpums, ka darbaspēka izmantošana kļūst arvien dārgāka. Jāmeklē efektīvas alternatīvas metodes. Tāpēc tiek izstrādātas speciālas tehnoloģijas. Bezpilota helikopters, digitālās fotokameras, globālā pozicionēšanas sistēma. Paceļoties virs meža, viss tiek precīzi un pārskatāmi fiksēts, tai skaitā arī vētras un ugunsgrēku nodarītie zaudējumi.”
Kā atzīst Dagnis Dubrovskis, darba procesā izveidojusies lieliska darba grupa, kurā ietilpst Meža fakultātes un Informācijas tehnoloģiju fakultātes viedie prāti, kas vēlas ieviest mākslīgā intelekta izmantošanu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Tā ir jauna joma informācijas tehnoloģiju attīstībā. Mākslīgais intelekts apstrādās, analizēs datus, iegūs citus, piedāvās jaunas idejas.
Tēja viršu medus lietotājiem
Nobeigumā Dagnis atzīst, ka ir cilvēks, kas savu vaļasprieku – orientēšanās sportu un kartogrāfiju – pagriezis pragmatiskā, ekonomiski pārliecinošā virzienā un turpina izmantot gūto pieredzi.
Pragmatisks cilvēks spēj skaitļos pārvērst ideju, dzejnieks tos padara par mušpapīru, pie kura viegli pielipt. Ne visi esam zinātnieki, ne visi dzejnieki, bet gandrīz visi esam sēņotāji vai vismaz Latvijas ogu vai viršu medus lietotāji. Tāpēc priecē, ka mūsu mežus uzmērīs, vērtēs, apsaimniekos ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes perspektīvā.
Un mazliet vieglāk ap sirdi, zinot, ka ar mežiem, to apsaimniekošanu, tautā tik iemīļotās zaļās rotas ilgtermiņa pastāvēšanu nav tik slikti, kā varētu izskatīties, kad savā vecajā sēņu vietā sastopamies ar saules izdedzinātu kailcirti. Process.
