Autovadītāji vērtē, ka šajā gadā mūsu pilsētas ielās bedrīšu kļuvis īpaši daudz, turklāt tās ir dziļas un asām malām.
Autovadītāji vērtē, ka šajā gadā mūsu pilsētas ielās bedrīšu kļuvis īpaši daudz, turklāt tās ir dziļas un asām malām. Arī mašīnu servisu darbinieki apliecina, ka ik dienas vēršas vairāki sabojātu disku īpašnieki, bet vienas riepas remonts maksā līdz 40 latu. Ceļu būves speciālisti teic, ka Jelgavā ielu segums ir kritiskā stāvoklī, daudz sliktāks nekā, piemēram, Rēzeknē.
Šoferi sašutuši vaicā, kādēļ pirms gadiem atjaunotā Pasta iela ir tik briesmīga, bet Brīvības bulvāris, Dambja, Uzvaras, Aviācijas, Satiksmes un virkne citu – pavisam katastrofālas.
Riepu remontdarbnīcas “AB Brūveru Bleķi” meistars Andrejs teic, ka pēdējo divu dienu laikā salabot bojātas riepas un mašīnu diskus lūguši vairāk nekā desmit šoferu, līdzīga situācija atkārtojoties ikkatru pavasari. Viena diska remonts, ja tas maz labojams, izmaksā no pusotra līdz 40 latiem.
Ceļu būvinženieris Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras docents Māris Zemītis pirms pāris gadiem mūsu pilsētā bija atjaunojamās Rīgas ielas būvuzraugs. Par Jelgavas ielu segumu viņš spriež, ka tas ir sliktākā stāvoklī nekā, piemēram, Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Taču bedru esot ne vairāk un ne mazāk kā citus gadus. Mūsu ielu kvalitātes noteicošais faktors ir to nepareizā izbūve pirms vairākiem gadu desmitiem. Zemgalei raksturīgā augstā gruntsūdens līmeņa dēļ, veidojot ceļus, bija jādomā arī par liekā mitruma aizvadīšanu. Pēc inženiera teiktā, segums bojājas trīs galveno iemeslu dēļ: laikapstākļu ietekme (bieži mijas sals un atkusnis), paaugstināts mitrums un grunts, kas ir zem ielas. “Ja nav izbūvēta drenāža, ūdens krājas uz ceļa. Sala dēļ asfalts plaisā, un, pa to braucot, tiek “izplēstas” dziļas bedres ar asām šķautnēm,” vērtē M.Zemītis. Turklāt patlaban dienā atkūst augsnes virsējais slānis, kas naktīs atkal sasalst. Ja būtu kontinentāls klimats ar pastāvīgu salu, tik lielas problēmas nerastos.
“Šķiet, kāpēc tik liela nauda jāieliek, lai bedres turētos ciet īsu brīdi. Bet, ja otrs variants ir nolauzti automašīnu riteņi, tad jāizvēlas par labu satiksmes drošībai,” tā aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns portālam www.jelgavniekiem.lv pamatojis lielās summas (šogad pašvaldība bedru “lāpīšanai” atvēlējusi 210 tūkstošu latu), kas jāiegulda dangu labošanā. Informāciju par ielām, kuras plānots labot, “Ziņām” A.Baļčūns sola ne ātrāk kā nedēļas laikā.
Savukārt M.Zemītis teic, ka pareizi salabotai bedrei “būtu jātur” vismaz divus gadus. “Ja ūdens peļķē iemet lāpstu asfalta, skaidrs, ka tas pēc nedēļas divām būs laukā,” inženieris pauž lai ilglaicīgāks būtu bedru labošanas efekts, visai ielai jāuzklāj vismaz četru centimetru asfalta kārta, tad tā kalpotu vairāk gadu un ieekonomētu labošanai paredzētos līdzekļus.
