Martā mednieki parasti visvairāk pievēršas lapsu medībām. Pārējiem dzīvniekiem ir saudzēšanas laiks, taču rudastes un arī jenotus atļauts šaut visu gadu.
Martā mednieki parasti visvairāk pievēršas lapsu medībām. Pārējiem dzīvniekiem ir saudzēšanas laiks, taču rudastes un arī jenotus atļauts šaut visu gadu. Tomēr šajā laikā nomedī pārāk maz lapsu, lai būtiski ietekmētu šo dzīvnieku populāciju.
Valsts meža dienesta darbinieki lēš, ka Latvijā dzīvo ap 30 000 lapsu, taču to skaits varētu būt arī lielāks. Galvenais iemesls, kāpēc rudastes tā savairojušās, ir pietiekamā barības bāze – mežā un laukā ir daudz peļveidīgo grauzēju. Arī mednieki ne vienmēr aprok dzīvnieku iekšas. Ceļmalā paliek nobrauktie dzīvnieki. Tas viss noder lapsu pusdienu galdam. Savukārt to dabīgo ienaidnieku skaits nav pietiekams, lai šo dzīvnieku skaitu samazinātu. Tāpēc galvenais iemesls, kas pašlaik regulē lapsu populāciju, ir slimības – kašķis un trakumsērga.
Lapsas sastopamas mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Tās izvairās no lieliem vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm. Barībā dominē peļveidīgie grauzēji. Ja to ir maz, lapsas ķer lielos zīdītājdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un cūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks tās barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).
Lapsas ir aktīvas visu gadu. Biežāk medī krēslā un naktī. Sliktā laikā un lielā salā ievērojamu diennakts daļu pavada alās un dabiskās slēptuvēs. Ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožu un dzirdi. Pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un meža aizsegā, bieži apstājas un novērtē situāciju apkārtnē. Samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā.
Pārsvarā dzīvo ģimenē. Vairošanās midzeni iekārto pamestās āpšu, jenotsuņu alās vai tamlīdzīgās slēptuvēs. Pašas alas nerok. Vienu un to pašu alu aizņem vairākus gadus pēc kārtas. Teritorijas iezīmēšana visintensīvāk notiek pavasarī, riesta periodā. Šajā laikā sievišķais dzimums ar īsiem rējieniem aicina vīrišķo. Mazuļi (parasti 4 – 6) dzimst maijā un jūnijā.
Tieši pārnēsāto slimību dēļ lapsas jāmedī daudz intensīvāk. Pavasaros tās nenoniecina pat aizsargājamo putnu (rubeņu, mežirbju un medņu) olas un cālīšus. Arī šā iemesla dēļ viņas būtu jāmedī.
Lapsu medībās vajadzētu īpaši padomāt par pašu veselību un drošību. No ārējā izskata bieži vien nav iespējams pateikt, vai tai ir trakumsērga. Tāpēc pat tad, ja kuplaste šķiet vesela, viņu labāk dīrāt ar cimdiem rokās. Savukārt ar kašķi slimās lapsas noteikumi prasa sadedzināt. Ja tas nav iespējams, tādu dzīvnieku labāk aprakt, turklāt izvairoties no pieskaršanās, jo kašķis ir visai grūti ārstējama un nepatīkama kaite arī cilvēkam.
Tomēr lapsu medības nemaz nav tik vienkāršas, kā pirmajā mirklī šķiet. Lai iegūtu pozitīvu rezultātu, jāiegulda daudz laika un līdzekļu. Mednieki uzskata, ka vajadzētu jūtamāku stimulu, lai būtu ieinteresētība medīt lapsas, caunas un jenotus. Šogad nošautās varēja nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam un saņemt septiņus latus. Taču bija jākārto arī daudz formalitāšu.
