«Jaunā papildu valsts tiešo maksājumu sistēma ir ļoti sarežģīta, un tās īstenošanu līdz galam nav izpratusi ne Zemkopības ministrija, ne lauksaimnieku organizāciju vadība,» vērtē Zemnieku saeimas biroja vadītāja Rita Sīle.
“Jaunā papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) sistēma ir ļoti sarežģīta, un tās īstenošanu līdz galam nav izpratusi ne Zemkopības ministrija (ZM), ne lauksaimnieku organizāciju vadība,” vērtē Zemnieku saeimas biroja vadītāja Rita Sīle. Lai to skaidrotu, ZM un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti visos Latvijas reģionos organizē izglītojoši skaidrojošus seminārus lauksaimniekiem. Jelgavā tas notiks 23. martā.
Jelgavas Lauku konsultāciju biroja vecākā ekonomikas speciāliste Edīte Bendika informē, ka seminārā, kas mūsu pilsētā norisināsies Jelgavas rajona Padomes Lielajā zālē pulksten 11, aicināti piedalīties lauksaimnieki, pagastu lauksaimniecības un lauku attīstības speciālisti, kā arī citi interesenti.
Līdztekus jaunajiem ES atbalsta nosacījumiem lauksaimniecībā ZM un LLKC pārstāvji informēs par nacionālo subsīdiju atbalsta programmu nosacījumiem, kā arī plānoto atbalstu un pieteikšanās termiņiem Lauku attīstības programmai 2007. – 2013. gadam.
Pagājušajā nedēļā ZM speciālisti tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), biedrības “Zemnieku saeima” un citu lauksaimnieku organizāciju un apvienību pārstāvjiem, lai apspriestu PVTM reformas īpašo noteikumu modeli, kādu piedāvāt saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK).
EK iecerētā PVTM reforma, kas jau 2007. gadā ieviešama visās ES dalībvalstīs, paredz, ka daļa finanšu aploksnes tiks maksāta saistīti – par reālo lauksaimniecisko ražošanu (hektāru, dzīvnieku, tonnu), bet otru izmaksās atdalīti – par saražoto iepriekšējā pārskata periodā. Lai saņemtu saistīto maksājumu, lauksaimniekam būs jāražo tāpat kā līdz šim, savukārt atdalīto maksājumu saņems tas pats lauksaimnieks, bet tikai pamatojoties uz iepriekšējo ražošanas pieredzi.
Ņemot vērā, ka EK lēmums par reformas ieviešanu kļuva zināms tikai šā gada sākumā un Latvijas lauksaimniekiem, kas plānojuši darbības paplašināšanu, attīstību vai jaunas saimniecības izveidošanu, šīs reformas sasteigta ieviešana varētu sagādāt būtiskas neērtības, 1. martā sarunā ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri–Bēlu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vienojās, ka EK attiecībā uz Latviju dažās reformas normās pieļaus atsevišķus izņēmumus.
“Ministrijas izstrādātajā un ar lauksaimnieku organizācijām apspriestajā modelī iekļauti vairāki būtiski izņēmumi PVTM reformas īstenošanā. Viens no tiem paredz īpašu un motivējošu maksājumu saņemšanas kārtību saimniecībām, kurās veiktas sējumu struktūras izmaiņas vai platību palielināšana. Tāpat arī jaunajiem lauksaimniekiem, kas no 2006. gada 15. maija līdz 2007. gada 1. martam būs reģistrējuši jaunu saimniecību un līdz šā gada 15. maijam pieteikušies Lauksaimniecības atbalsta dienestā valsts papildu maksājumiem, tiks piemērots īpašais gadījums, kas paredz, ka atbalstu piešķir par visiem 2007. gadā valsts papildu maksājumiem atbilstošajiem hektāriem,” norāda ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Taču šajā jomā ir virkne neskaidrību, turklāt zemnieki ir neapmierināti ar lauksaimniecības attīstību kopumā. To pirmām kārtām kavē vismazākais atbalsts par hektāru ES.
