Pēc traģiskā ugunsgrēka Alsungas pagastā Ministru kabinets Izglītības un zinātnes ministrijai devis rīkojumu izstrādāt programmu jaunam mācību priekšmetam «Civilā aizsardzība un ugunsdrošība» un iekļaut to obligāto nodarbību sarakstā.
Pēc traģiskā ugunsgrēka Alsungas pagastā Ministru kabinets Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) devis rīkojumu izstrādāt programmu jaunam mācību priekšmetam “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība” un iekļaut to obligāto nodarbību sarakstā. Par šādu izmaiņu lietderību notiek sarunas ar izglītības darbiniekiem.
Ugunsgrēks sociālās palīdzības namā “Reģi” valstī pievērsa pastiprinātu uzmanību ugunsdrošībai un pareizas rīcības modeļiem ekstremālās situācijās. Ministru kabinets 26. februāra sēdē uzdeva IZM kopīgi ar Iekšlietu ministriju (IeM) izstrādāt programmu jaunam mācību priekšmetam “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība”, kas 2008./2009. mācību gadā būtu jāiekļauj valsts vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu plānos. IZM atzina, ka šādas izmaiņas problēmu, kas saistīta ar zināšanu trūkumu par ugunsdrošību un civilo aizsardzību, atrisinātu tikai daļēji, un ieteica racionālākus variantus.
Nav vietas jaunam priekšmetam
“Līdz šim sabiedriskās audzināšanas un citos priekšmetos jautājumi par ugunsdrošību un rīcību nelaimes gadījumos jau tika ietverti. Jaunas mācību stundas ieviešana saistīta ar nopietnām problēmām. Pirmkārt, programmas apstiprinātas un nav redzama vieta pārslogotajā stundu grafikā. Neesam pret mācību plāna pagarināšanu ar jaunu priekšmetu, bet skolēnus pārpūlēt nedrīkst. Turklāt nav skaidrs, uz kuru pleciem balstīsies vēl viena mācību stunda. Šāda jauninājuma dēļ būtu jāapmāca kāds pedagogs vai jāmeklē cits speciālists minētajos jautājumos. Racionālāk ir pastiprināt attiecīgo zināšanu apguvi, iekļaujot to jau tagadējās programmās, piemēram, veselības mācībā, fizikā, bioloģijā vai ķīmijā. Vēl gan nevar apgalvot, ka jaunais priekšmets netiks iekļauts obligāto stundu sarakstā, jo notiek aktīvas sarunas ar izglītības darbiniekiem. Turklāt savu viedokli var izteikt jebkurš, sūtot e-pastu uz adresi: info@izm.gov.lv,” IZM nostāju “Ziņām” atklāja izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.
Ministrijas viedokli atbalsta Jelgavas 1. ģimnāzijas Izglītības metodiķe Maija Actiņa. “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem skolā tiek pievērsta uzmanība. Piemēram, pagājušajā gadā IZM devītajām klasēm rīkoja šādu zināšanu pārbaudi. Savukārt priekšmetā “Sociālās zinības” iekļauta sadaļa par pirmās palīdzības sniegšanu. Vēl viena stunda situāciju neatrisinās. Mācību slodze ir pamatīga, un nav iespējams izlemt, kuru priekšmetu atcelt, lai izbrīvētu vietu jaunam.”
Jāpiesaista jauniešu uzmanība
“Manuprāt, būtiski ir sagatavot interesantus un mūsdienīgus metodiskos materiālus, lai radītu interesi skolēnos, jo šodienas jaunieti izsaukt klases priekšā un likt noskaitīt attiecīgos paragrāfus ir diezgan problemātiski. Pašreiz mums jāiztiek vienīgi ar nelaimes gadījumu analīzi,” pastāstīja M.Actiņa.
Par nepiespiestāku pieeju domājusi arī IZM un IeM. Plānots veikt skolēnu aptaujas, lai noskaidrotu viņu izpratni gan par ugunsdrošības, gan ceļu satiksmes noteikumiem. Savukārt nākamajā gadā projektu nedēļā iecerēts organizēt tikšanos ar ugunsdzēsējiem un citiem drošības dienestiem. Ministrijas plāno rīkot informatīvas kampaņas pedagogiem un skolēniem, kā arī valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās organizēt kopīgas praktiskās mācības ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Zināšanas ir dzīvības vērtas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis apliecināja, ka līdz šim pilsētas skolas katru gadu aicinājušas viņus uz kopīgām cilvēku evakuācijas mācībām, bet ne visas. Par patieso stāvokli ugunsdrošībā vēl grūti spriest. VUGD Jelgavas brigāde jau saņēmusi uzdevumu mēneša laikā pārbaudīt visas pilsētas mācību iestādes.
A.Feldmanis uzskata, ka civilās aizsardzības un ugunsdrošības priekšmets skolās ir nepieciešams. “Mācību stundas par to, kā rīkoties ugunsgrēkā, vajadzīgas. Piemēram, Japānā visi iedzīvotāji jau no bērnības zina, kā rīkoties ugunsnelaimē. Televīzijā esmu redzējis, kas tādā gadījumā notiek ārzemju viesnīcās, – japāņi pirmie, paķēruši līdzi nepieciešamākās mantas, bez panikas evakuējas un stāv ēkas pagalmā. Latvijā cilvēki vispirms grib paskatīties, kas deg, vai nevajag palīdzēt. Ja ieviesīs jauno priekšmetu, tikai iegūsim, jo šādu zināšanu vērtība ir dzīvība. Tomēr jāatzīst, ka gada laikā nav iespējams gūt lielus panākumus. Lai mēs būtu tikpat apmācīti kā japāņi, nepieciešams vairāk laika,” atzīst A.Feldmanis.
